“Ja viņi (politiķi) realizēs tādu politiku attiecībā pret tiem, kuri vēlējās dzīvot tajā vai citā valstī, strādāja, radot vērtības šai valstij, un pret viņiem izturēsies cūciski, tad beigu beigās viņiem nāksies sastapties ar tādu pašu cūcību. “Laime” ienāks to mājās, kas piekopj tādu politiku,” atgādinot, ka Latvijā, viņaprāt, dzīvo ap 40% “krievvalodīgo”, kārtējā TV uzrunā teic Krievijas diktators Vladimirs Putins.
Viņa draudi ir pamanīti arī citviet Eiropā: vācu interneta medijs “Welt” jau ir komentējis šo “uzrunu”, piebilstot gan, ka šie draudi ir mazticami, jo Latvija ir NATO dalībvalstis. Tomēr jāatgādina, ka “represijas pret krievvalodīgajiem” bija viens no ieganstiem, lai iebruktu Ukrainā. Latvijā “represijas” izpaužas likumiskā pieprasījumā visur lietot tikai un vienīgi valsts valodu un kārtot eksāmenus latviešu valodā tiem, kuri vēlas Latvijā pagarināt uzturēšanās atļauju. Taču tas, raugi, nepatīk nacistiskās Krievijas vadonim.
Tostarp Latvijas krievu savienības aktīviste Inna Djeri ir saņēmusi ANO sertifikātu mazākumtautību tiesību aizsardzībā. Neesmu gan manījusi viņas rūpes par Latvijas līviem, lietuviešiem, poļiem vai ebrejiem, toties viņa ir uzstājusies Ženēvā ar runu, kurā stāstīja par “nabaga” krieviem, kuri tiekot “apspiesti” Latvijā.
Tas, ka Apvienotā nespējnieku organizācija vairumā gadījumu ir bezjēdzīgs veidojums, zināms jau sen, un Latvijas dalība tajā ir lieka naudas un laika tērēšana. Taču ko dara mūsu drošības dienesti? Kāpēc tādas djeri netiek izsauktas vismaz uz pārrunām? Kāpēc Latvijas ienaidniekiem regulāri tiek dota iespēja brīvi izpausties, piemetot pa pagalītei asiņainā diktatora ugunskurā?
Putina draudus sarunā ar “Neatkarīgo” komentē aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO): “Mums ir darīšana ar agresorvalsti un diktatoru, kuram imperiālisms ir daļa no viņa domāšanas, un to mēs diemžēl redzam nežēlīgā izpildījumā Ukrainā un ne tikai tur, mums ir jārēķinās ar šādu kaimiņu.”
Ministrs uzskata, ka mums jābūt gataviem dažādiem scenārijiem. “Taču,” viņš ir pārliecināts, “nav vietas bailēm. Tagad jau piedzīvojam hibrīduzbrukumus - tā ir gan nelegālās migrācijas plūsma, gan kiberuzbrukumi, gan ārējas ietekmes incidenti. Mēs mērķtiecīgi stiprinām gatavību jebkādiem scenārijiem. Mēs esam NATO, esam aizsargāti un solidāri, bet kaimiņš mums ir tāds, kāds nu ir - nekā pārsteidzoša tur nav. Ir arī scenāriji, kas iziet ārpus veselā saprāta, tādus nevaram izslēgt, un tos mēs redzam Ukrainā. Tagad NATO ir 31 valsts, drīz būs 32, un tās militāri ir spēcīgākas par Krieviju, kurai būs jārēķinās ar sekām.”
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs “Neatkarīgajai” komentē Putina “uzrunu”: “Šis Putina paziņojums, visticamāk, saistīts ar Latvijas paziņojumu par Krievijas Federācijas pilsoņu uzturēšanas iespējām Latvijā. 30. novembris bija termiņš vairāk nekā 2000 cilvēku, kuri nav iesnieguši dokumentus, lai paliktu Latvijā. PMLP gatavo katram individuālu vēstuli ar lūgumu sniegt paskaidrojumu. Tiks veiktas nepieciešamās darbības, lai konstatētu to, vai šie cilvēki ir atstājuši Latviju.”
Likuma regulējums šobrīd ir nepārprotam. “Tas paredz konkrētu rīcību - kā uz ikviena trešās valsts pilsoņa nelikumīgu uzturēšanos Latvijā. Jebkura rīcība, ko veic Iekšlietu ministrija, var izraisīt dažādas atbildes,” tā Trofimovs.
Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns par Krievijas izteiktajiem draudiem Latvijai: “Zemessardzes pamatuzdevums ir aizstāvēt Latvijas teritoriju jebkurā vietā un jebkuros apstākļos. Reaģējot uz mainīgajiem drošības izaicinājumiem, pastāvīgi tiek vērtēti iespējamie apdraudējumi un, balstoties uz tiem, tiek aktualizēti plāni valsts aizsardzības uzdevumu realizēšanai. Tādēļ, lai spētu pārvarēt visus iespējamos apdraudējumus, trenējam sadarbību ar NATO sabiedroto spēku karavīriem, valsts un pašvaldību iestādēm, civilajām organizācijām. Dienests Zemessardzē sniedz iespēju visiem Latvijas pilsoņiem aizsargāt Latvijas brīvību.
Latvijas valsts aizsardzības sistēma tiek būvēta visaptveroša un balstās uz visas sabiedrības un valsts institūciju noturību pret ārējiem apdraudējumiem, kā arī gatavību pārvarēt jebkuru krīzi.
Krievijas radītie draudi ir arī Latvijas sabiedrības psiholoģiskās noturības kārtējā pārbaude, tādēļ aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju aktīvi līdzdarboties Latvijas valsts aizsardzībā - pievienojoties dienestam Zemessardzē vai ar savu aktīvu pilsonisko līdzdalību stiprināt visaptverošu valsts aizsardzību. Mēs visi kopā - Latvijas sabiedrība, Latvijas karavīri un zemessargi, mūsu NATO sabiedroto spēku karavīri - varam nosargāt Latviju.”
Ir kāds laika sprīdis pagājis kopš brīža, kad optimisti apgalvoja, ka Krievija Ukrainā tiks novājināta un sabruks - līdz mirklim, kad izdzirdējām atklātus draudus par uzbrukumu NATO dalībvalstij - no bunkura diktatora Putina. Par to vērts padomāt. Un vēl ir vērts pajautāt mūsu ārlietu ministram Krišjānim Kariņam, vai viņš ir izsaucis “uz paklāja” Krievijas vēstnieku, lai tas paskaidro vārdisko uzbrukumu Latvijai. Citādi viena otra valdīkļa gļēvums un paštīksmināšanās var “uzlikt uz pauzes” visus centienus, kas nāk no tiem, kuriem reāli nāksies aizsargāt valsti.
