Infektoloģija man ir aizraušanās, nevis specialitāte. Šis raksts ir tapis nevis tādēļ, ka es kaut minimāli zināšanās par putnu gripu varu sacensties ar profesoriem Ludmilu Vīksnu, Ugu Dumpi, Indru Zeltiņu, Jeļenu Storoženko, Aigaru Reini vai Sniedzi Laivacumu, bet tādēļ, ka rakstu ātri un relatīvi vienkārši. Iepriekšminētos un arī citus infektologus es dievinu, apbrīnoju, ar patiesu interesi klausos viņu lekcijas un lasu viņu rakstus, un katram, kam manu zināšanu nešķiet pietiekami, aicinu vērsties pie infektoloģijas guru. Šī rakstiņa pamatā ir informācija, kas nāk no ASV slimību kontroles un prevencijas centra portāla (cdc.gov) un Amerikas Ārstu savienības žurnāla JAMA. Kāpēc Amerikas materiāls? Vienkārši – 6. janvārī izplatījās pamatota informācija, ka ASV miris pacients ar putnu gripu, bet Latvijas portālos un sociālajos tīklos izplatās baiļu raisoši stāstiņi. Žurnāls JAMA vienkāršu skaidrojumu ārstiem un pacientiem publicēja jau dažas dienas pēc notikuma, un es sekoju JAMAs piemēram.
Putnu gripa ir gripas vīrusa izraisīta slimība, ar ko slimo putni un dzīvnieki, bet šis vīruss var izplatīties arī cilvēkiem. Inficēšanās ar putnu gripu ir plaši izplatīta savvaļas putnu un mājputnu vidū.
Ar putnu gripu var inficēties arī zīdītāji, piemēram, slaucamās govis. Šķiet, visbiežāk šāda pārnese notikusi lielajās Ķīnas un Indijas fermās, kur audzē gan vistas, gan slaucamās govis. Putnu gripu var pārnest uz cilvēkiem, ja vīrusa daļiņas no inficēto dzīvnieku siekalām, gļotām, ekskrementiem, piena nonāk cilvēka acīs, degunā vai mutē (kaut vai ieelpotas).
Putnu gripas simptomi parasti attīstās 2 līdz 7 dienas pēc saskarsmes ar vīrusu, parasti ir līdzīgi sezonālajai gripai - mēdz vērot drudzi, klepu, iekaisušu kaklu, iesnas, acu apsārtumu ka konjunktivītu, muskuļu sāpes, galvassāpes un nogurumu. Smagas putnu gripas komplikācijas ir pneimonija, elpošanas mazspēja un meningoencefalīts.
Cilvēku inficēšanās gadījumos ir vainoti vairāki putnu gripas apakštipi, bet visbiežāk sporādiskus infekciju uzliesmojumus cilvēku vidū izraisa H5N1 un H7N9 apakštipi. Kopš 1997. gada vairāk nekā 20 valstīs ziņots par (aptuveni) 925 H5N1 infekcijas gadījumiem, bet Ķīnā no 2013. līdz 2017. gadam konstatēti (aptuveni) 1500 H7N9 infekcijas gadījumu. Putnu gripas uzliesmojumu laikā laiku pa laikam ir ziņots par retiem inficēšanās gadījumiem starp cilvēkiem, kas notiek pēc ilgstoša kontakta ar slimiem vienas mājsaimniecības locekļiem.
Pašreizējais H5N1 putnu gripas uzliesmojums ASV sākās 2024. gada aprīlī. Līdz 2025. gada 6. janvārim ir ziņots par 66 apstiprinātiem putnu gripas gadījumiem cilvēkiem, un vairumā gadījumu saslima cilvēki, kas saskaras ar slimiem vai inficētiem dzīvniekiem - visbiežāk mājputnu pārstrādes uzņēmumu darbiniekiem. Vairums gadījumu ir bijuši viegli, bet - kā jau raksta sākumā minēju - 2025. gada 6. janvārī tika ziņots par pirmo cilvēka nāves gadījumu no putnu gripas.
Dominējošais simptoms šā gada ASV putnu gripas pacientiem bija acu apsārtums, lai gan ir bijuši arī elpceļu simptomi un drudzis. Pašreizējā ASV putnu gripas uzliesmojuma laikā nav ziņots par slimības nodošanu no cilvēka cilvēkam.
Cilvēkiem ar gripas pazīmēm un simptomiem, kuri ir bijuši saskarē ar beigtiem vai slimiem mājputniem vai putniem, kā arī cilvēkiem ar apstiprinātu vai iespējamu putnu gripas infekciju, būtu jāiet uz Centrālo laboratoriju vai E. Gulbja laboratoriju un jāveic pārbaudes. Putnu gripas diagnozi nosaka, veicot uztriepi no deguna aizmugures un rīkles vai arī izmantojot kombinētu deguna un mutes uztriepi. Pacientiem ar konjunktivīta simptomiem var paņemt uztriepi no plakstiņa iekšpuses.
Galvenais jautājums ir - kā nesaslimt ar putnu gripu? Putnu gripu var novērst, izvairoties no tieša kontakta ar slimiem vai beigtiem savvaļas putniem vai mājputniem vai slaucamām govīm. Personīgie aizsardzības līdzekļi - cimdi un maskas būtu ieteicami visiem, kas nonāk saskarē ar slimiem, beigtiem putniem vai dzīvniekiem.
Sezonas gripas vakcīnas neaizsargā pret putnu gripu, pēc mana rīcībā esošām ziņām ASV nule būs pieejama putnu gripas vakcīna, ko ieteiks lietot gaļas pārstrādes uzņēmumu darbiniekiem un putnkopjiem. Manuprāt, Latvijā putnu gripas pacients būtu ievietojams Infektoloģijas centra izolatorā.
Amerikas ārsti pacientiem ar putnu gripu ieteic ārstēšanu ar oseltamiviru divas reizes dienā 5 dienas. Ārstēšanu iesaka uzsākt 48 stundu laikā pēc slimības sākuma, kas palīdz novērst smagu slimības gaitu.
Globālais putnu skaits raksta autoram nav zināms, un, iespējams, šo skaitli nezin neviens. Literatūrā atrodami skaitļi no 50 miljardiem līdz 140 miljardiem savvaļas putnu, no kuriem lielākā populācija esot mājas zvirbulim (1,6 miljardi) un Eiropas mājas strazdam (1,3 miljardi). Globāli savvaļā dzīvojošo putnu skaits pēdējos 50 gados ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Savukārt mājas vistu skaits pasaulē strauji pieaug un šobrīd ir 33 miljardi, ļoti strauji Āzijā pieaug arī mājas pīļu skaits, un - iespējams - mājputnu pasaulē ir vairāk nekā savvaļas putnu. Āzijā katrā vistu fermā mīt miljoniem vistu, kuras saspiestas tiek turētas režģa būros, kas savukārt izvietoti daudzos stāvos. 2020. gadā ceturtā daļa olu pasaules tirgū nāca no vienas valsts - Ķīnas, bet vairāk nekā puse - no Āzijas.
Ja kaut kur uz zemeslodes H5N1 vīruss veiks nāvējošo mutāciju un kļūs bīstams cilvēkam, tad tas notiks milzīgajās Āzijas putnu fermās, kur putni dzīvo ļoti saspiesti, kakā viens otram virsū un elpo viens otram knābī. Putnu gripa vairumam mājputnu ir daudz bīstamāka, bieži letāla. Pasaulē pieņemts pilnībā izkaut putnus fermās, kurās parādījusies putnu gripa.
Putnu gripas iespējamā izplatība dienvidaustrumu Āzijā ir saistāma arī ar vēsturiskiem sadzīves apstākļiem. Tradīcijas un kulinārijas māksla prasa, ka putnus izķidā vēl dzīvus tirgū pircēja acu priekšā. Runājot par austrumu virtuves tradīcijām, jāpiebilst, ka aziātu gardēži nevar atteikt sev prieku karstā dienā atsvaidzināties, tirgū izdzerot svaigas, atdzesētas vistas asinis, nerunājot nemaz par jēlu olu dzeršanu. Viss minētais ir laba augsne gripas uzliesmojumam un pāraugšanai epidēmijā. Dienvidaustrumāzijas tautu virtuvē vistas gaļai ir milzīga nozīme, turklāt šajās valstīs nereti pilsētās ir enerģētiskas problēmas, nepietiek malkas, elektrības, gāzes, tādēļ daudzu produktu gatavošanā pārlieku maz tiek lietotas termiskas apstrādes metodes. Literatūrā atrodams, ka visi Vjetnamas un Laosas putnu gripas slimnieki esot dzēruši slimo putnu asinis, bet putnus kāvuši, pamanot, ka tie ir neveseli.
Dabā putnu gripas pārnese reāli iespējama tikai tur, kur putni atrodas itin cieši kopā. Man pie loga ir putnu barotava, kura piesaista ne tikai zīlītes, meža strazdus un zvirbuļus, bet arī zvirbuļvanagu, kurš pie barotavas saskata medību teritoriju. Tā nu nereti esmu redzējis šīs medības ar vanagam apmierinošu rezultātu. Iespējams, ka zvirbuļvanags pirmo noķer tieši ar vīrusu saslimušo zīlīti un inficējas, bet maz ticams, ka ar svešām sugām komunicē melnais meža strazds.
Dabā visātrāk vīruss izplatās tā saucamajos "putnu tirgos". Tā tiek dēvētas atsevišķas salas un klintis, kur kopā perē tūkstošiem ūdensputnu, kaiju, zīriņu, alku vai stellu, kā arī putnu ziemošanas vietas seklās ūdenstilpnēs Dienvideiropā, Dienvidāzijā vai Afrikā.
Latvijā lielākās putnu kolonijas savulaik veidoja lielais ķīris piejūras ezeros, Lielupes grīvā un Kundziņsalā. Kolonijas pārsvarā atradās tuvumā zvejnieku kolhoziem, kas nodrošināja putniem barības bāzi. Vēl kādu laiku ķīru barošanas bāze bija atkritumu poligoni visos Latvijas novados. Tagad ķīru palicis daudzkārt mazāk, un kolonijas ir salīdzinoši nelielas seklākos ezeros un ūdenstilpnēs. Ķīru kolonijās zināmā drošībā ligzdo arī dažādu citu sugu kaijas un zīriņi, pīles, gulbji un dumpji, bet ja šīs kolonijas atrodas uz saliņām - bridējputni. Tad nu šis komunālais putnu dzīvoklis no H5N1 vīrusa varētu būt apdraudēts.
Ja kāds slims ķīris iekakā ezerā vai karjera ūdenskrātuvē, tad vīrusu incidence nekādi nevar sasniegt līmeni, lai saslimtu jebkāds cits putns vai zīdītājs, t.sk. cilvēks. Neviens peldot vai braucot ar laivu neinficējas ar gripu. Vienīgais iemesls uzlikt brīdinājuma plakātus pie iemīļotas peldvietas (tādus dažuus gadus atpakaļ izvietoja, piemēram Jēkabpils pašvaldība) varētu būt raizes par peldētnepratējiem - Latvijā gadā noslīkst 100-130 cilvēku, un, iespējams, daža pašvaldība ar putnu gripas draudu cer atturēt peldētnepratējus un piedzērušus peldētājus no slīkšanas.
Klausoties radio, lasot portālus, rodas iespaids, ka galvenais putnu gripas pārnēsātājs ir kaijas, meža pīles un zosis. Kāpēc tieši tās? Beigtu gulbi, subrabkaiju vai zosi ezera krastā vai piemājas dīķī viegli pamanīt; beigtu zīlīti cilvēks nepamana, bet to ātri atrod un likvidē sanitāri - peles, žurkas, kaķi, vārnas, žagatas.
Stāstā par pīlēm un zosīm kā galveno slimību izplatītāju ir zināma pretruna. Visās valstīs, kur izplatās putnu gripa, galvenokārt inficējas vistas, kuras, kā zināms, neapmeklē ezerus, upes vai purvus.
Daudzus gadsimtus ilgajā putnu pasaules hierarhijā katrai sugai izveidojusies sava vieta. Ja rodas kāda brīva niša, tad to ātri aizpilda noteiktas sugas putni. Piemēram, tiklīdz radās milzīgas izgāztuves, kaijas un vārnas iemācījās tās apdzīvot, rast tur uzturu un tuvumā ligzdot. Laikā, kad Baltijas jūras zvejnieki visai nesaudzīgi kāsa zivis, daudz no tām tika izsviestas atpakaļ jūrā, strauji pieauga lielo ķīru populācija, bet, tiklīdz šī izšķērdība izzuda, samazinājās arī kaiju skaits. Ir arī zināmas likumsakarības kontaktos sugu starpā, kā arī starp savvaļas un mājas putniem, cilvēku un putniem.
Meža zosis ir bara putni, kas kontaktē cita ar citu un arī ar dažādām pīļu sugām. Tomēr zosis ir ārkārtīgi piesardzīgas, tālu un augstu aplido cilvēku dzīvesvietas, tieši nekad nekontaktē ar apdzīvoto vietu iemītniekiem. Savvaļas zosis var piedalīties vīrusa izplatīšanā dabā, bet neapdraud mājas putnus. Tikai zviedru pasakās zosis nolaižas sētā, kontaktē ar Nilu Holgersonu un mājas zostēviņu, lidinās šurp turp pa Jētelandi un kopīgi ieturas no siles. Nekad neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka meža zosis rosītos tiešā kontaktā ar mājas vistām.
Nedaudz savādāk ir ar pīlēm. Tās ir vairāki desmiti sugu, dzīvo visur - gan neskartā dabā, gan cilvēku mājokļu tuvumā. Mūsu dīķu, upju, pilsētas kanāla apdzīvotāja meža pīle jeb mercene pilsētās ienākusi aptuveni divdesmitā gadsimta vidū, kā piemērs iepriekš minētajai nišas aizpildīšanai. Meža pīli raksturo laba pielāgošanās spēja - tā visur jūtas komfortabli. Dzīvo barā, kontaktē savā starpā, kā arī ar savvaļas un mājas putniem.
Un tik un tā - meža pīles nemēdz salidot vistu fermās. Tāpat nav redzēts, ka kāds ziemeļu gulbis vai baltais gārnis būtu atlidojis uz fermu baroties. Lielais ķīris un sudrabkaija gan ir pielāgojušies fermās kaut ko ēdamu atrast. Tas, kas nedaudz izbrīna - netiek konstatēta masveida maitēdāju vai dabas sanitāru izmiršana. Nav dzirdēti stāsti par beigtām vārnām un kraukļiem, kas saslimuši, saēdoties beigtos ķīrus Daugavpilī (dažus gadus atpakaļ tieši par Daugavpils beigtajiem ķīriem bija tracis Latvijas mēdijos, kur ar kliedzienu "šausmas, šausmas, maska, divi metri, mājsēde" atsevišķi censoņi portālos un sabiedriskajos mēdijos pauda savu sapratni par putnu gripu).
Patiesībā putnu gripa ir tiešām interesants stāsts, ko varētu aprakstīt no dažādiem skatpunktiem, piemēram - kā vīrusa dēļ izmira vairāk nekā 40% pelikānu populācijas Čīlē un Peru. Globālās ekoloģijas sakarā ļoti bīstama būtu vīrusu ievazāšana Antarktīdas pingvīnu kolonijās. Ir itin daudz ziņojumu par H5N1 vīrusa pārneses gadījumiem uz dažādām brīvībā un nebrīvē dzīvojošām zīdītāju sugām. Pārnešana uz zīdītājiem lielākoties ir konstatēta atsevišķiem dzīvniekiem, galvenokārt savvaļas plēsējiem, kas medī inficētus slimus putnus vai pārtiek no beigtiem savvaļas putniem. Pirms dažiem gadiem Peru no putnu gripas gāja bojā vairāk nekā 3000 jūras lauvu. Pie Krievijas un Azerbaidžānas krastiem bojā gājuši 700 Kaspijas jūras roņu. Lielbritānijā un ASV aprakstīti no H5N1 bojā gājuši delfīni. Pat Latvijā H5N1 ir atrasts beigtai lapsai.
H5N1 ir gauži interesants vīruss, par kuru būtu vēlams rakstīt vairāk, gluži kā par jaunākajiem pētījumiem gripas vakcīnas izstrādē. Galvenā atziņa - gan cilvēks, gan vīruss sevi uzskata par pasaules radības kroni, un viens otru pēta. Baidīties gan vismaz pagaidām no putnu gripas nevajadzētu. Šogad mums ir viens pierādīts gadījums uz zemeslodes, ka cilvēks ir nomiris no H5N1 vīrusa, bet katru gadu no smēķēšanas nomirst 8 miljoni cilvēku (22 tūkstoši dienā), no tiem 800 tūkstoši - kā pasīvie smēķētāji.