Pēdējo 12 gadu laikā visos Pierīgas novados ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kamēr pašā Rīgā ļaužu daudzums ir par 5% samazinājies. Vai nepatīk dzīvot Rīgā?
No 2012. gada sākuma līdz 2024. gada beigām Mārupes novada iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 24,4 līdz 37 tūkstošiem - tas ir, par 56,1%. Tas ir vislielākais pieaugums starp novadiem.
Ādažu novadā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 45,7%, Ropažu novadā par 30,6%, Saulkrastu novadā par 23%, Ķekavas novadā par 18,5%, Salaspils novadā par 9,8%, Olaines novadā par 7,1%, Jūrmalā par 4%, Siguldas novadā par 3,9%.
Tikmēr Rīgā 12 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies no 636 933 uz 605 273 jeb par 5%. Pagājušajā gadā Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju skaits kļuva mazāks nekā Viļņā - tas gan ir tikai par kādu pusotru tūkstoti ļaužu. Viļņa pēdējos 10 gados ir pievienojusi sev virkni apkārtējo novadu, ja Rīga darītu tāpat, tad, protams, mūsu galvaspilsētā iedzīvotāju būtu daudz vairāk.
Pierīgas novadi ir ļoti dažādi - tie ir gan daudzstāvu ēku Rīgas “guļamrajoni” kā Olaine vai Kauguri Jūrmalā, savukārt Mārupe ir turīgu privātmāju īpašnieku iecienīta vieta, un arī daudzstāvu ēkas šajā novadā ir jaunas, un dzīvokļus tajās var atļauties tikai ļaudis ar ienākumiem, kas ir stipri virs vidējiem.
Migrācija projām no galvaspilsētas noplicina Rīgas budžetu, jo nodokļus cilvēki maksā Pierīgā. Bet galvaspilsētas infrastruktūru izmanto gan Rīgas, gan Pierīgas, gan Jelgavas un Ogres novada iedzīvotāji. Nav arī vairs kādu īpašu privilēģiju, kas vismaz teorētiski stimulētu lepni būt rīdziniekam.
Pastāv kopējas parādības, kas izskaidro lielo migrāciju no Rīgas uz Pierīgu.
Daudziem pavisam vienkārši Pierīgā patīk labāk - tālāk no burzmas, savs namiņš, savs kociņš, savs suns un kaķis. Pie pirmās iespējas, ja sakrāts gana daudz naudas, cilvēks pārceļas projām no galvaspilsētas. Mārupes fenomens skaidrojams ne tik daudz ar to, ka turienes kādreizējās pļavās būtu daudz baudāmas dabas, bet tas ir tuvu gan Rīgas centram, gan lidostai, galvaspilsētu viegli sasniegt gan ar auto, gan ar sabiedrisko transportu. Pierīgā attīstās arī industrija, un tad nav nepieciešamības tālu braukt, ja darbavietas ir turpat netālu no dzīvesvietas. Pierīgā ir gana prestižas mācību iestādes. Ir gana daudz objektu sportam un kultūras dzīvei.
Ļoti nopietna problēma, kas dzen jaunus cilvēkus, jaunas ģimenes no Rīgas uz Pierīgu, ir nepietiekamais bērnudārzu skaits Rīgā.
Ekonomists Aivars Strakšas pauž: “Vienkāršs secinājums: cilvēki Rīgā nejūtas labi. Kāpēc un ko darīt, tas ir cits jautājums.”
Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis sociālajā vietnē “Facebook” atzīmē, ka Rīgā ir ilgstoši bijusi hroniska bērnudārzu pieejamības problēma. Ja rīdzinieki vēlas uzlabot mājokļa apstākļus, lai izmitinātu kuplāku ģimeni, tad daudz vienkāršāk to panākt, pārceļoties uz Pierīgu.
“Rīgā apmēram 30 tūkstoši bērnu iet bērnudārzos, tostarp apmēram 75% apmeklē pašvaldības bērnudārzus, bet privātos aptuveni 25%. Pašvaldības bērnudārzu pakalpojumi izmaksā ap 50 eiro mēnesī, kamēr privātajos bērnudārzos pat virs 400 eiro. Privātie maksā dārgāk, daļa tos nevar atļauties. Pašlaik Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir brīvas 1000 vietas, taču vienlaikus aptuveni 1800 bērnu gaida rindā uz bērnudārzu. Pastāv teritoriāla neatbilstība starp pirmsskolas izglītības iestāžu pieprasījumu un piedāvājumu. Tā ir jārisina,” uzskata J. Hermanis. “Ņemot vērā demogrāfijas statistiku (šobrīd Rīgā dzimst aptuveni 4000 gadā), pieprasījums pēc bērnudārziem nākamo gadu laikā noslīdēs no esošajiem 30 tūkstošiem līdz 20 tūkstošiem. Būs jādomā, ko darīt ar esošo bērnudārzu telpām, jo sevišķi mikrorajonos,” paredz eksperts.
“Laukos ir notikusi būtiska lauksaimniecības transformācija, kā rezultātā nepieciešamais darba roku skaits ir stipri vien samazinājies. Līdz ar to laukos ir būtisks iedzīvotāju skaita samazinājums un vecumstruktūras izmaiņas. Labākajā gadījumā iedzīvotāji ir pārcēlušies tuvāk darbavietām tepat Latvijā, bet ļoti liels darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits ir pārcēlies uz dzīvi ārpus Latvijas. Būtiska loma bija ne gluži labai sociālajai politikai lielās finanšu krīzes laikā, kā arī tas, ka vismaz attiecībā uz mājokļiem netika noteikts hipotekāro ķīlu atsavināšanas moratorijs,” “Facebook” vietnē spriež sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs (GKR) atzīst, ka no 2023. līdz 2024. gadam Rīgā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 5000, taču esot vērts paskatīties iedzīvotāju vecuma struktūru. “Ir vērojams pieaugums Rīgas iedzīvotāju vecumā no 14 līdz 24 gadiem. Vēl ir interesanta grupa vecumā no 40 līdz 50 gadiem, kurā ir pieaugums. Un pieaugums ir vecuma grupā virs 65 gadiem. Šajās vecuma grupās kopš 2021. gada ir pieaugums.
Par jauniešiem skaidrojums varētu būt dzimstības pieaugums, kas bija pirms 14-20 gadiem. Iespējams, ka tas saistīts arī ar vēlmi mācīties Rīgā vidējās izglītības posmā - ģimnāzijās. Neapgalvošu, ka tas tā tiešām ir, bet tā varētu būt.
Man nav skaidrojuma par 40-50 gadus vecajiem. Tas ir brieduma laiks. Laikam šai grupai Rīgā ir pietiekami daudz labi apmaksātu darba vietu.
Un vēl ir pieaugums vecuma grupā virs 65 gadiem, kas, iespējams, ir tāpēc, ka seniori jūtas drošāk Rīgā.
Ir, piemēram, tāda statistika, ka Rīgā no 1000 bērniem ir aptuveni 24 bērni invalīdi, bet Pierīgas pašvaldībās šis skaitlis ir 17-18. Tātad varētu domāt, ka Pierīgā bērni ir daudz veselīgāki. Taču patiesībā ir kas cits - Rīgā ir labāk organizēta šo bērnu sociālā un veselības aprūpe, tāpēc viņu vecāki labāk izvēlas dzīvot Rīgā, nevis Pierīgā,” intervijā “nra.lv” sacīja J. Radzevičs.
“Es neesmu no tiem, kas teiktu “Rīgu rīdziniekiem!”. Tas nav mans lozungs. Bet nav tā, ka “visi bēg projām no Rīgas”. Visās pašvaldībās iedzīvotāju skaits samazinās. Arī Rīgā,” norāda J. Radzevičs.
