Svētdienas pievakarē pēc Latvijas laika ASV prezidents Džo Baidens sociālajā vietnē “X” (tviterī) publicēja paziņojumu, kurā teikts – “es izstājos no vēlēšanu cīņas”. Šo viņa paziņojumu gaidīja jau sen, un daudzi to uztvēra ar neslēptu prieku un atvieglojumu.
Pats Baidens pēc brīža publicēja otru ierakstu, kurā izteica atbalstu viceprezidentei Kamalai Harisai, kura savukārt paziņoja, ka ir gatava no Baidena pārņemt stafetes kociņu un cīnīties par to, lai Baltajā namā neatgrieztos Donalds Tramps.
Šajās ASV prezidenta vēlēšanās tieši šis ir galvenais jautājums - būs Tramps atkal ASV prezidents vai nebūs. Atsevišķi komentētāji pat norāda, ka šīs vēlēšanās drīzāk uztveramas kā referendums: ļaut Trampam kļūt par Baltā nama saimnieku vai neļaut. Līdz ar to ir gandrīz pilnīgi vienalga, kas stājas pretī Trampam - Baidens, Harisa, Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms, Mičiganas gubernatore Grečena Vitmera vai Ziemeļkarolīnas gubernators Rojs Kūpers. Galvenais, lai valsts vadītāja amatā netiek daudzu nīstais Tramps.
No visiem pieminētajiem Trampa pretiniekiem Baidenam bija visvājākās izredzes viņu uzveikt, jo daudziem neitrālajiem vēlētājiem viņš likās tikpat nevēlams kā Tramps. Ja viens skaitījās rupjš un nekaunīgs, tad otrs vecs un nevarīgs.
Bieži izskan jautājums: kāpēc šī Baidena “noiešana no trases” notikusi tik vēlu. Vai tad jau agrāk nebija saprotams, ka ASV prezidenta amatam Baidens ir par vecu? Ja viņu ievēlētu, tad prezidentūras beigās viņam jau būtu 86 gadi, kas tik atbildīgam un dinamiskam amatam ir tā kā par daudz.
Iemesli, kāpēc demokrātu partijas vadība līdz pat pēdējam turējās pie Baidena kandidatūras, bija vairāki. Pirmkārt, tīri tehniski. Ir precīzi formulēta kandidātu izvirzīšanas procedūra caur pirmsvēlēšanām (“primaries”) katras partijas iekšienē. Demokrātu partijas pirmsvēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Baidens. Demokrātu partijas konventā, kas paredzēts no 19. līdz 22. augustam beigās Čikāgā, 3904 delegātiem atbilstoši nolikumam būtu bijis obligāti jābalso par Baidena nominēšanu par partijas oficiālo kandidātu.
Līdz ar to vienīgi pats Baidens varēja sevi nomainīt. Neviens cits to pat gribēdams nevarētu izdarīt. Nebija tāda mehānisma. Otrs iemesls bija demokrātu partijas vadības bažas par nespēju izvirzīt kandidātu, kurš apmierinātu visus. Pareizāk sakot, neatgrūstu vēlētājus tajās pavalstīs, kas izšķir vēlēšanu iznākumu. Jāatgādina, ka ASV prezidenta vēlēšanas notiek pa pavalstīm. Uzvarētājs katrā pavalstī paņem visu elektoru skaitu (izņemot Nebrasku).
Vairums pavalstu tradicionāli ir vai nu zilas (demokrātu partijas krāsa), vai sarkanas (republikāņi). Piemēram, Kalifornijā vai Ņujorkā pat bez jebkādām priekšvēlēšanu kampaņām uzvarēs demokrātu kandidāts, bet Oklahomā vai Kanzasā - republikānis. Rezultātā visu izšķir tā saucamās svārstīgās pavalstis. Parasti tās ir piecas līdz septiņas. Šajās vēlēšanās, vēl pirms Baidens bija atkāpies, tikai trijās pavalstīs abu kandidātu izredzes bija daudzmaz līdzīgas. Tās bija Pensilvānija, Mičigana un Viskonsina. Ja kaut vienā uzvarētu Tramps, viņam pietiktu uzvarai, bet vēl pagājušonedēļ visās šajās svārstīgajās pavalstīs Tramps bija priekšā par 3-5 procentiem.
Tā kā svarīgi ir uzvarēt “mērenā” pavalstī, tad arī demokrātu kandidātam labāk būt salīdzinoši mērenam politiķim. Baidens šajā ziņā problēmas neradīja. “Progresīvajās” pavalstīs viņš bija pietiekami labs, jo bija pret Trampu, bet “mērenajās” arī bija pieņemams, jo nebija nekāds “traks sociālists” kā, piemēram, Bērnijs Sanders vai Aleksandrija Okasio Kortesa.
Viss mainījās pēc Baidenam neveiksmīgajām TV debatēm CNN studijā šā gada 27. jūnijā, kad Baidens visai amerikāņu tautai pēkšņi atklājās kā kusls, nevarīgs sirmgalvis. Tad arī demokrātu partijas redzamākās figūras sāka runāt par iespējamu Baidena nomaiņu pret citu kandidātu. Tā kā tehniski to varēja izdarīt tikai Baidens pats, tad viņu sāka spiest izstāties no cīņas. Pats Baidens līdz pat pēdējam teicās palikt, taču beigu beigās neizturēja un padevās.
Kā raksta “The New York Times”, Baidens ļoti smagi uztvēris bijušās Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi “nodevību”, jo tieši viņa Kongresā aktīvi aģitējusi pret viņu. Psiholoģiski vēl smagāka bija Baraka Obamas pievienošanās anti Baidena nometnei, jo Baidens viņu uzskatījis par savu draugu. Tieši Obama bija tas, kurš atrunāja Baidenu no kandidēšanas prezidenta vēlēšanās 2015. gadā.
“Ak, ja viņš toreiz nebūtu ieklausījies šajā padomā! Viss noteikti būtu bijis citādi: Hilarija Klintone nebūtu kandidējusi 2016. gada vēlēšanās, un Donalds Tramps būtu aizmirsts kā slikts sapnis,” raksta “The New York Times”, uzskatot, ka 2016. gada vēlēšanās Baidens būtu viegli uzvarējis Trampu un trampisms kā politiska kustība tā arī nekad nebūtu parādījusies.
Pēdējais piliens Baidena pretestības pārvarēšanā bija straujais ziedotāju naudas plūsmas apsīkums. Tas bija tik liels, ka draudēja pietrūkt naudas tālākajai kampaņai. Taču uzreiz pēc Baidena atkāpšanās demokrātu kandidāta kampaņas kontā ienāca 50 miljoni ASV dolāru.
Šobrīd uzmanības centrā ir divi pamata jautājumi: kurš kļūs par Demokrātu partijas kandidātu vēlēšanās 5. novembrī? Ja tā būs Kamala Harisa, kurš būs viņas viceprezidents?
Lai gan pats Baidens izteicis atbalstu Harisai un viņa tiek nosaukta par visticamāko kandidāti, ap kuru jāsaliedējas partijai, vēl nav teikts, ka tieši viņa tiks nominēta. Tā kā priekšvēlēšanās uzvarējušā kandidāta izstāšanās no cīņas tik vēlā kampaņas posmā nekad agrāk nav pieredzēta, tad nav izstrādātas nekādas jaunu kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas procedūras.
Šo rindiņu rakstīšanas brīdi trīs galvenie Demokrātu partijas līderi - Senāta vairākuma līderis Čaks Šūmers, Pārstāvju palātas demokrātu līderis Hekīms Džefriss un bijusī Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi - vēl nav izteikuši atbalstu Harisas kandidatūrai. Savukārt Obama ir skaidri norādījis, ka viņš dotu priekšroku konkurējošai nominācijai. “Es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka mūsu partijas līderi spēs organizēt procesu, kurā tiks izvirzīts izcils kandidāts,” izteicies Obama.
Tomēr vairums komentētāju uzskata, ka Harisa tikpat kā jau ir nominēta, jo viņas ātra izvirzīšana par vienīgo kandidāti ir vienīgais veids, kā Demokrātu partijai šo “Baidena kāzusu” pārvērst no ķibeles par ieguvumu. Ja tagad visa partija sāks dziedāt vienotu, brašu un pārliecinošu dziesmu, tad tai ir labas izredzes uzvarēt. Ja partijā sāksies iekšējas intrigas, ilgas un garas stīvēšanās par to, kurš labāks kandidāts, tad izredžu nav nekādu.
Parādījušies pirmo iespējamo viceprezidentu vārdi. Ņūsoms un Vitmere jau atteikušies no šīs iespējas. Toties 67 gadus vecais Kūpers būtu gatavs šim amatam. Jāatzīmē, ka Kūpers ir gubernators sarkanajā republikāņu pavalstī un līdzpriekšsēdētājs Apalaču reģionālajā komisijā. Līdz ar to viņš it kā neitralizē Trampa izvēlētā viceprezidenta Dž. D. Vensa Apalaču kalnu (hillbilly) “rūsas joslas” izcelsmi, jo ir tāds pats.
Ja vēl pirms dažām nedēļām par Harisu tika izteikti visai atturīgi vērtējumi, atzīstot, ka viņai trūkstot harismas un viņas reitings nav labāks kā Baidenam, tad tagad demokrātu nometne ir burtiski atdzīvojusies. Ja pirms Baidena atkāpšanās demokrāti jau bija klusībā atzinuši savu sakāvi (Tramps bija priekšā visās svārstīgajās pavalstīs), tad tagad viņi atguvuši otro elpu. Ja agrāk Harisai tika pārmests degsmes trūkums un skaļā, nervozā smiešanās, tad tagad tiek uzsvērta viņas juridiskā darba (prokurores) pieredze, jauneklīgums (59 gadi uz Baidena un Trampa fona) un enerģija.
Lai arī Baidena izstāšanās bija paredzama, republikāņu nometne izskatās acīmredzami apmulsusi. Vēl vakar viņi biji pārliecināti, ka uzvara jau rokā, bet šodien šī pārliecība pēkšņi zudusi. Tramps uzreiz pēc Baidena paziņojuma telefonintervijā CNN turpināja ierastos uzbrukumus Baidenam un viņu nosauca par sliktāko ASV prezidentu vēsturē. Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons intervijā CBS norādīja, ka tāds prezidents, kāds šobrīd esot Baidens, nedrīkstot palikt savā amatā un viņam nekavējoties esot jāatkāpjas. “Mēs nevaram gaidīt līdz 5. novembrim,” sacīja Džonsons. Ja Baidens šo Džonsona ieteikumu ņems vērā un atkāpsies no prezidenta amata jau tagad, tad tas Harisai dos tikai papildu punktus, jo viņa uz vēlēšanām varēs iet jau kā pilnvērtīga prezidente.
Republikāņu atbalstītāji sociālajos tīklos izplata neveiksmīgas epizodes no Harisas uzstāšanās reizēm un intervijām, tās komentējot ar neslēpti rupjiem epitetiem (imbecila un tamlīdzīgi). Trampistu nometnē acīmredzot valda pārliecība, ka jo rupjāk, netaktiskāk un riebīgākiem vārdiem tiek apsaukāti oponenti, jo iedarbīgāk. Manuprāt, ir pilnīgi otrādi. Jo smalkāk un elegantāk proti parādīt oponentu neglītā gaismā, jo labāk, nevis rupji, nepieklājīgi, kā ar bomi pa pieri. Bet droši vien katram savs.
Jebkurā gadījumā ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa ir atguvusi intrigu un atkal kļūst aizraujoša. Viceprezidentes amats Harisai lika palikt ēnā. Tagad viņa var iznākt priekšplānā un sevi parādīt visā pilnībā. Kā viņai tas izdosies, tas atkarīgs tikai no viņas pašas. Taču nevar arī izslēgt, ka Demokrātu partija palaidīs garām šo izdevību un atkal sapīsies iekšējo intrigu “meistarībā”.
