Lai treniņi dotu redzamus rezultātus, nepietiek tikai ar regulāru kustību — tikpat svarīgi ir tas, ko ēdam pirms un pēc fiziskās slodzes. It īpaši sievietēm, kuras vēlas skaistu, stingru muskuļu formu, labs uzturs palīdz gan efektīvāk trenēties, gan ātrāk atjaunoties. Par laimi, šie principi ir pavisam vienkārši un viegli ievērojami ikdienā, raksta “Healthline.com”.
No 2025. gada 10. līdz 14. novembrim visā Eiropā norisinās Malnutrīcijas jeb uzturvielu nepietiekamības atpazīstamības nedēļa, lai aktualizētu problēmu, kas bieži paliek nepamanīta, taču būtiski ietekmē pacientu atveseļošanos. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīcā) Uztura un dietoloģijas centrs šajā jomā veic divus nozīmīgus uzdevumus – izstrādā uztura terapiju slimnīcas stacionāru pacientiem, kā arī Klīniskās barošanas kabinets nodrošina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apmaksāto ambulatoro pakalpojumu visā Latvijā, kas ietver mājas enterālo, parenterālo barošanu un medicīnisko papilduzturu.
Ir brīži, kad ēdiens vairs negaršo un pat doma par maltīti šķiet lieka – it kā ķermenis būtu izslēdzis signālu “izsalkums”. To var izraisīt stress, skumjas, slimība, pārslodze vai vienkārši emocionāla piesātinātība. Tomēr tieši tad, kad apetīte pazūd, organismam visvairāk vajag maigumu un barību – ne tikai fizisku, bet arī emocionālu. Kā rīkoties? Iesaka “psychologytoday.com”.
Izrādās, ka tā nav sevis maldināšana, kad jautājam, kāpēc pirmā ēdiena karote vienmēr šķiet garšīgāka. Pēc ekspertu domām, to ietekmē noteikti mehānismi cilvēka ķermenī.
Bieži par to nedomājam, bet pat šķīvja krāsa var noteikt, cik daudz ēdiena mēs izvēlamies uzlikt un apēst. Neirozinātnieki un psihologi to sauc par "šķīvja psiholoģiju" – kā nelieli vizuāli stimuli ietekmē mūsu apetīti un ieradumus. Stāsta “Bon Appetit”.
Vai esi ievērojis, ka ēdieni, kas bērnībā šķita rūgti vai pārāk asi, pieaugot kļūst par īstiem favorītiem? Garša nav konstanta – tā attīstās un mainās kopā ar mums. Zinātnieki uzsver, ka mūsu garšas kārpiņu jutīgums, hormonālās izmaiņas un pat dzīves pieredze ietekmē to, kā uztveram ēdienu dažādos dzīves posmos, raksta “American Journal of Clinical Nutrition”.
Ilgu laiku olas tika uzskatītas par "slikto" produktu, runājot par holesterīna līmeni asinīs. Cilvēki baidījās no olas dzeltenuma, izvēlējās ēst tikai baltumus un centās ierobežot olu lietošanu uzturā līdz minimumam. Taču pēdējo gadu pētījumi liecina – šī pieeja ir novecojusi, un olas nav galvenais iemesls paaugstinātam holesterīnam. Kas tad īsti ir vainīgs? Skaidro “www.hsph.harvard.edu”.
Pieaugošās pārtikas cenas liek aizdomāties, kā ēst veselīgi, neiztērējot veselu bagātību. Labā ziņa – veselīgs uzturs ne vienmēr nozīmē eksotiskus superproduktus vai bioveikalus. Arī Latvijas veikalos un tirgos pieejami produkti, kas maksā mazāk par diviem eiro, bet satur vērtīgas uzturvielas. Lūk, septiņi ikdienišķi, bet uzturvērtībā nozīmīgi produkti, kurus vērts iekļaut ēdienkartē katru nedēļu, saskaņā ar “Eatright.org”.
Daudzi cilvēki ikdienā saskaras ar mikroelementu trūkumu - slikta pašsajūta, nogurums vai trausli nagi ne vienmēr nozīmē nopietnu slimību - bieži tas ir tikai signāls, ka organismam trūkst kādas svarīgas uzturvielas. Aplūkosim, kuras uzturvielas Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk pietrūkst un kā tās iespējams uzņemt dabiskā veidā, izmantojot ikdienišķus pārtikas produktus, kopā ar uztura speciālistiem no “Healthline”.
Olīvas ir neatņemama Vidusjūras diētas sastāvdaļa, tāpēc daudzi uzskata, ka tās ir veselīgas, bet vai tas tā ir? Reģistrēta dietoloģe Sofija Trotmane to skaidro laikrakstam “The Telegraph”.
Hipertensija ievērojami palielina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Britu Sirds fonda eksperti nosaukuši pārtikas produktus, no kuriem vajadzētu izvairīties, ja jums ir augsts asinsspiediens, norāda bristolpost.
Zinātnieki lēš, ka apmēram 50 procenti pasaules iedzīvotāju cieš no kāda veida miega traucējumiem. Slikts miegs ietekmē izziņas veiktspēju un risku saslimt ar vairākām hroniskām slimībām, un zinātnieki ir sākuši pētīt, vai uzturs var būt viens no miega problēmu cēloņiem, raksta “postimees.ee”.
Bads ir ķermeņa dabiskais signāls, ka tam ir nepieciešams vairāk pārtikas. Pastāvīgu izsalkuma sajūtu var izraisīt dažādi faktori, un galvenais iemesls ir nepietiekama ķermeņa barošana ar būtiskām uzturvielām, raksta The Mirror.
“Kalorijas jebkurā ēdienā vai dzērienā nodrošina jūsu ķermeni ar degvielu,” skaidro uztura speciālists Madijs Paskvariello, tomer jūsu ķermeņa spēja efektīvi izmantot šo degvielu un enerģijas veids, ko saņemat no šīs pārtikas, ir atkarīga no makroelementu un šķiedrvielu līdzsvara pārtikā. Kas ir tie ēdieni, kas ir spējīgi jūsu ķermenim dot tūlītēju enerģijas lādiņu? Paskvariello skaidro kopā ar “RealSimple”.