Pēdējos gados vārds “ultrapārstrādāts” kļuvis gandrīz par sinonīmu vārdam “neveselīgs”. Sociālajos tīklos bieži izskan apgalvojumi, ka jebkurš iepakots produkts kaitē veselībai un ka vienīgā drošā izvēle ir “īsts, neapstrādāts ēdiens”. Taču ko patiesībā nozīmē ultrapārstrāde, un vai zinātne apstiprina, ka viss, kas nāk no iepakojuma, ir slikts? Atbildes meklē “Very Well Health”.
Kas vispār ir “ultrapārstrādāta” pārtika?
Visbiežāk tiek izmantota tā sauktā NOVA klasifikācija, kas pārtiku iedala četrās grupās - no minimāli apstrādātas līdz ultrapārstrādātai.
Ultrapārstrādāti produkti parasti satur daudz sastāvdaļu, ietver rūpnieciski izgatavotas piedevas, satur vielas, ko mājas virtuvē reti izmanto (emulgatori, stabilizatori, aromatizētāji).
Tipiski piemēri ir saldināti dzērieni, čipsi, rūpnieciski konditorejas izstrādājumi, daļa pusfabrikātu.
Taču svarīgi saprast, ka “iepakots” nav tas pats, kas “ultrapārstrādāts”.
Piemēram, iepriekš mazgāti salāti plastmasas iepakojumā nav pielīdzināmi saldinātām brokastu pārslām ar krāsvielām.
Ko saka pētījumi?
Eksperti skaidro, ka augsts ultrapārstrādātas pārtikas patēriņš saistās ar:
- lielāku aptaukošanās risku - 2. tipa diabētu - sirds un asinsvadu slimībām - kopējās mirstības pieaugumu
Taču jāņem vērā - šie pētījumi rāda saistību, nevis tiešu cēloņsakarību. Cilvēki, kuri uzturā lieto daudz ultrapārstrādātas pārtikas, bieži vien kopumā ievēro mazāk veselīgu dzīvesveidu.
Ir arī veikts kontrolēts pētījums, kurā dalībnieki, ēdot ultrapārstrādātu pārtiku ar tādu pašu kaloriju un uzturvielu daudzumu kā mazāk apstrādātu ēdienu, spontāni apēda vairāk un pieņēmās svarā. Tas liecina, ka šādi produkti var ietekmēt apetītes regulāciju.
Vai problēma ir piedevās?
Sabiedrībā bieži valda bailes no E vielām, taču lielākā daļa pārtikas piedevu ir drošas apstiprinātajās devās.
Galvenā problēma nav viena konkrēta piedeva. Drīzāk:
- augsts cukura daudzums
- daudz piesātināto tauku
- pārmērīgs sāls daudzums
- zems šķiedrvielu saturs
- augsta enerģijas blīvuma kombinācija
Šie faktori kopā veicina pārēšanos.
Vai viss iepakotais ir slikts?
Nē! Piemēram, konservētas pupiņas, saldēti dārzeņi, dabīgs jogurts un pilngraudu maize vai auzu pārslas - arī tie ir iepakoti produkti, taču uzturvērtības ziņā tie var būt ļoti kvalitatīvi.
Dažkārt pat saldēti dārzeņi satur vairāk uzturvielu nekā “svaigi”, kas ilgi stāvējuši veikalā.
Kā domāt kritiski, nevis kategoriski?
Svarīgāk par to, vai produkts ir iepakots, ir jautājumi:
- Cik daudz pievienotā cukura tas satur? - Vai sastāvdaļu saraksts ir saprotams? - Vai tas nodrošina šķiedrvielas un olbaltumvielas? - Vai tas ir regulāra uztura pamats vai našķis/izņēmums?
Sabiedrībā bieži valda galējības - vai nu “viss rūpnieciskais ir slikts”, vai “kalorija ir tikai kalorija”. Patiesība, kā parasti, ir pa vidu.
Ultrapārstrādāta pārtika lielos daudzumos tiešām ir saistīta ar sliktākiem veselības rādītājiem, taču tas nenozīmē, ka viss, kas ir iepakots, automātiski kaitē.
Problēma nav plastmasas iepakojumā. Problēma ir uztura kopējā kvalitātē un pārmērībā.
Zinātne saka skaidri - uztura pamatā jābūt minimāli apstrādātiem produktiem, taču saprātīga, izvērtēta iepakotu produktu lietošana nav iemesls panikai.
Svarīgākais nav izvairīties no visa rūpnieciskā, bet saprast, ko tieši liekam savā iepirkumu grozā - un cik bieži.
Lasiet arī, kāda veida zivis ir sliktākā izvēle vecākiem cilvēkiem.
