reģioni

Cibla ir viens no Krievijas pierobežas novadiem, un, tāpat kā daudzviet Latgalē, arī šajā pašvaldībā galvenās problēmas – katastrofāli demogrāfiskie rādītāji un bezdarbs. Valsts atbalsts te maz jūtams, drīzāk otrādi: likvidēts Zilupes vilciens, vietējie autobusa maršruti sarūk, pasta nodaļas, bankas tiek slēgtas, un tā ir tikai daļa no pēdējo gadu ekonomijas sekām. Tomēr ir arī gaišās puses – uzņēmīgi un interesanti ļaudis, skaistas dabas ainavas un kultūrvide.

2014. gadā a/s Valmieras stikla šķiedra sasniegusi vēl nebijušu neto apgrozījumu uzņēmuma pastāvēšanas laikā. Provizoriskie nekonsolidētā apgrozījuma dati liecina, ka 2014. gadā sasniegts 91,9 miljonu eiro apgrozījums, kas ir par 8,5% vairāk nekā 2013. gadā. Šā gada janvārī sasniegts lielākais pārdošanas apjoms analogā periodā – 8,6 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2014. gada janvārī. Kopumā 2015. gadā plānots sasniegt 127,7 miljonus eiro konsolidēto apgrozījumu.

Valmieras Valsts ģimnāzija (VVĢ) – stalts, simtgadīgs kuģis Gaujas krastā, un buras tam esam mēs visi. Arhitekta Aleksandra Kizelbaša celtne E burta formā, skatot no putna lidojuma, simbolizē vārdu evaņģēlijs.

Ja daudzas pašvaldības domā, ko iesākt ar brīvajām teritorijām, tad Valmierā nekustamā īpašuma pieejamība, precīzāk, tā trūkums, ir aktualitāte numur viens. Dzīvojamā fonda īres cenas privātajā sektorā ir sakāpušas nesamērīgi augstu, kā arī trūkst vietu, kur potenciālie investori varētu uzbūvēt jaunas ražotnes.

Domājot par skolu ēdnīcām, nevienam nenāk pat prātā uzmanību pievērst telpu dizainam, mājīgumam un interesantam interjeram. Galvenais, lai būtu veselīga pārtika, ievērotas sanitārās normas un maltīte pietiekami garšīga.

No 2015. gada 29. janvāra ir apstiprināta Valmieras pilsētas vides deklarācija. Tā ir Valmieras pilsētas pašvaldības labā griba, kas izteikta 14 apņemšanās punktos, ilgtspējīgi strādāt un attīstīt pilsētu.

Aizvadītā gada rudenī Vidzemes slimnīca saņēma atzinību par dalību Latvijas ārstniecības iestāžu Kvalitātes balvas 2014 izcīņā.

Aprēķināts, ka katrs sestais vidzemnieks ir saistīts ar kokrūpniecības nozari, kas ir eksportspējīgākā nozare Latvijas tautsaimniecībā. Pēdējos gados Vidzemē ir uzbūvētas vairākas kokskaidu granulu ražotnes, attīstās kokogļu, mēbeļu un dažāda sortimenta zāģmateriālu ražošana.

Beverīnas novads veidojies, apvienojoties trim pagastiem – Trikātas, Brenguļu un Kauguru. Katrs no tiem ir sava veida zīmols. Brenguļu alus, Trikātas siers un Kauguru nemieri 19. gadsimtā. Varbūt kāds iebildīs, ka novadā nav daudz zīmolu, kuri pārsteigtu visu Latviju, taču tie, kas ir, kļuvuši populāri kvalitātes dēļ.

Tukums jau daudzus gadus ir bijusi viena no ekonomiski aktīvākajām Latvijas pilsētām. Šobrīd pilsēta nonākusi jaunu izaicinājumu priekšā – akūti trūkst dzīvokļu gan pašvaldības, gan privātajā dzīvojamajā fondā. Tas kavē speciālistu piesaisti Tukumā izvietotajiem privātajiem un pašvaldības uzņēmumiem un iestādēm.

Intervija ar SIA Tukuma slimnīca valdes locekli Dzintru Rabkeviču.

Pašvaldības ieviesušas dažādus kritērijus, nosakot braukšanas maksas atlaides senioriem. Kamēr Rīgā sabiedriskajā transportā nestrādājoši vecuma pensionāri var braukt par baltu velti, citviet Latvijā bezmaksas braucieniem ir noteikts daudz augstāks vecuma limits – 75 līdz 80 gadu. Savukārt Kuldīgas novada pašvaldība iecerējusi senioriem izsniegt e-talonu ar limitētu summu – pieciem eiro mēnesī. Kad to notērēs, būs jābrauc par savu naudu.

Pašvaldības rīcībā nav instrumentu, kas tiešā veidā varētu ietekmēt valsts institūciju lēmumus, taču, aizstāvot novada uzņēmēju un iedzīvotāju intereses, kas nākotnē var dot pozitīvu ietekmi uz Tukuma novada un piegulošā reģiona ekonomisko aktivitāti, deputāti nepaliek malā – savas kompetences ietvaros tiek darīts viss iespējamais, lai lidosta Tukumā būtu.

Aizvadītajā gadā Tukuma novads, konkurencē ar iedzīvotāju skaitu virs 7000, saņēma godpilno nosaukumu Eiropas gada pašvaldība 2014. Vienlaikus tika vērtēts cilvēku individuālais ieguldījums novada un valsts attīstībā.

Tukums bija viena no pirmajām Latvijas reģionu pilsētām un vēl arvien viena no nedaudzajām, kurā ir sava ledus halle. Halles durvis pirmo reizi tika vērtas pirms desmit gadiem, un tagad tā ir viena no apdzīvotākajām ēkām pilsētā, kur darbība nerimst no agra rīta līdz vēlam vakaram 365 dienas gadā.

Jaunais tirgus laukums Tukumā tika izveidots 20. gadsimta sākumā, un, laikam ejot, tirgus savu kolorītu un nozīmi nebūt nav zaudējis. Pircējiem tā ir iespēja iegādāties svaigu, ekoloģiski tīru vietējo ražotāju produkciju.

Tukuma Raiņa ģimnāzija ir izglītības iestāde ar bagātu vēsturi – dibināta 1929. gadā, vairākkārt mainījusi nosaukumus – nesusi Tukuma 1. sešklasīgās skolas, 3. vidusskolas un Tukuma Raiņa 1. vidusskolas vārdu, līdz 2003. gadā ieguva ģimnāzijas statusu. Nav noslēpums, ka skolas ar ģimnāzijas statusu sabiedrībā tiek vērtētas īpaši atzinīgi, kā galveno kritēriju izvirzot izglītības kvalitāti un piedāvājumu.

«Lidlauks faktiski ir dāvana, kas Tukumam paver pavisam citas un daudz plašākas iespējas. Mēs, Tukuma mazie un vidējie uzņēmēji, saskatām ļoti labu perspektīvu esošās uzņēmējdarbības aktivizēšanai un jaunu uzņēmumu veidošanai ne tikai lidostai piegulošajās šobrīd degradētajās teritorijās, kur ir izdevīga vieta noliktavu un citu veidu pakalpojumu sniegšanai, bet arī viesmīlības un ēdināšanas jomā, tūrisma veicināšanā un Tukuma vārda popularizēšanā daudz plašākā reģionā. Mēs nepaliksim malā un aktīvi iesaistīsimies gan no jauna rīkotajā projekta sabiedriskajā apspriešanā, gan veiksim citas aktivitātes, lai lidosta pilnvērtīgu darbību uzsāktu pēc iespējas ātrāk,» tā par topošo lidostu Jūrmala pašā Tukuma pievārtē, kas saskārusies ar birokrātiskām un juridiskām problēmām, teic Tukuma Uzņēmēju kluba valdes priekšsēdētājs Māris Birzulis.

Kopš 2000. gada divreiz mēnesī Neatkarīgajā iznāk pielikums, kurā informējam par reģionos notiekošo. Tas top, pateicoties Ingrīdas Dērvenieces un viņas komandas uzņēmībai. Viņa pa šiem gadiem iepazinusi vai visu Latviju, un daudzviet viņa un laikraksts kļuvuši par gaidītiem paziņām.

Nav produktīvi cepties par savādībām Saeimas deputātu tēraudcietajā un morālskaidrajā korpusā. Zinām taču, ka deputāti ir zvērējuši uzticību Latvijai un solījušies ievērot tās likumus, tas nozīmē, ka viņi to arī sāks darīt, tāpēc jau nevajag viņiem to atgādināt ik pēc pusgada. Un katrs deputāts taču ir cilvēks, kam ir, piemēram, savs viedoklis, sava izklaides sistēma vai rīta rituāls attiecībās ar sievasmāti. Tāpēc liksim mierā tos, kuri tikai vēlētāju kaprīzes dēļ pilnīgi nejauši tapuši par tautas kalpiem.