Tukums – reģionālās attīstības centrs
Tukums jau daudzus gadus ir bijusi viena no ekonomiski aktīvākajām Latvijas pilsētām. Šobrīd pilsēta nonākusi jaunu izaicinājumu priekšā – akūti trūkst dzīvokļu gan pašvaldības, gan privātajā dzīvojamajā fondā. Tas kavē speciālistu piesaisti Tukumā izvietotajiem privātajiem un pašvaldības uzņēmumiem un iestādēm.
Saruna ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Ēriku Lukmanu.
– Jūs esat nomainījis ilggadējo Tukuma novada domes priekšsēdētāju Juri Šulcu, kurš tagad ir kļuvis par Saeimas deputātu. Lūdzu, iepazīstiniet ar sevi!
– Tukumnieks esmu kopš 1992. gada, kad kopā ar ģimeni (sievu un dēlu) pēc augstskolas beigšanas kā divi jauni speciālisti pārcēlāmies uz Tukumu. Darba gaitas sāku kā ģeogrāfijas un ekonomikas skolotājs, bet jau 1993. gadā pēc Tukuma skolu reorganizācijas mani iecēla par Tukuma 3. vidusskolas direktoru. Šajā amatā nostrādāju 12 gadu. 2004. gadā biju viens no partijas Tukuma pilsētai un novadam dibinātājiem. Tā ir vienīgā partija, kuras biedrs esmu. Pēc pašvaldību vēlēšanām 2005. gadā tiku ievēlēts par deputātu un vēlāk tiku iecelts pilsētas pašvaldības izpilddirektora amatā. 2009. gadā pēc teritoriālās reformas un novadu izveidošanas tiku ievēlēts par deputātu un novada domes priekšsēdētāja vietnieku izglītības un finanšu jautājumos. Pašvaldības darbā esmu pieredzējis arī neseno krīzi, tāpēc varu uzskatīt, ka mana pieredze pašvaldības darbā ir liela, un mani nebiedē jauni izaicinājumi, ieņemot novada domes priekšsēdētāja amatu.
– Vai var uzskatīt, ka esat Šulca kunga darba turpinātājs?
– Mans mērķis ir turpināt iesākto. Protams, ka izmaiņas būs – es domāju, ka uz labo pusi. Viens no uzdevumiem ir turpināt un pilnveidot atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem, lai stimulētu tās palikt novadā. Piemēram, visā lauku teritorijā sabiedriskais transports bērniem ir bez maksas, bet pilsētas transportā skolēniem tiek piemērota 80% atlaide. Tāpat finansiāli atbalstām vecākus bērniņa piedzimšanas brīdī, uzsākot skolas gaitas, līdzfinansējam ēdināšanu skolās visās vecuma grupās, diferencējot atbalsta intensitāti dažādo sociālo slāņu ģimenēm, līdzfinansējam bērnu uzturēšanos privātajos bērnudārzos un auklīšu pakalpojumus, kā arī nodrošinām sporta un kultūras jomas pieejamību.
Pagājušajā gadā nodevām ekspluatācijā bērnudārza Vālodzīte jauno piebūvi Lotte ar 116 vietām sešās grupiņās, taču jāatzīst, ka rindas uz bērnudārzu vēl paliek. Visvairāk trūkst vietu bērniem vecumā no pusotra līdz trīs gadiem. Es domāju, ka valdībai ir jāiesaistās šā jautājuma risināšanā, jo tā nav tikai Tukuma problēma. Viens risinājums ir valsts līdzfinansējums pedagogu darba samaksai minētā vecuma bērniem bērnudārzos, otra iespēja – palielināt bērnu kopšanas laiku līdz trim gadiem. Abas šīs sistēmas savulaik ir Latvijā veiksmīgi darbojušās. Protams, pašvaldība atbalsta bērnu uzturēšanos privātajos bērnudārzos.
– Droši vien arī pašam ir idejas un prioritātes.
– Prioritātes esmu sadalījis trīs lielos blokos – vissvarīgākie ir ilgtermiņa projekti un plānošanas dokumentu izstrāde, lai pēc iespējas efektīvāk varētu izmantot jaunā ES finanšu plānošanas perioda pieejamos fondu līdzekļus. Jau pagājušā gada decembra domes sēdē tika apstiprināta Tukuma novada attīstības stratēģija līdz 2023. gadam. Stratēģijas galvenais akcents ir likts uz uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un veicināšanu. Ļoti svarīga ir arī mājokļu jautājumu risināšana – patlaban Tukumā trūkst gan privātā, gan pašvaldības dzīvojamā fonda, līdz ar to arī īres maksas ir ļoti augstas. Žurnāla Forbes pētījums liecina, ka Tukuma uzņēmējdarbības attīstības indekss ir piektais labākais Latvijā – mūs pārspēj tikai Jelgava, Valmiera, Jūrmala, Ventspils. Līdz ar to pieprasījums pēc mājokļiem pieaugs arī turpmāk. Patlaban aktualizējam privātās partnerības projekta realizācijas iespējamos risinājumus jaunu māju būvniecībā vai esošo ēku rekonstrukcijā.
Atzīmēšu, ka Tukums arī Nacionālajā attīstības plānā ir definēts kā viens no reģionālās attīstības centriem.
– Kādi ir aktuālākie projekti, kur mēģināsiet piesaistīt ES fondu līdzekļus?
– Plānojot ES fondu finansējuma piesaisti, esam ieskicējuši vairāk nekā 200 projektu dažādās jomās. Vairākiem projektiem jau tiek izstrādāti tehniskie projekti, lai, tikko kā atveras kāda programma, mēs būtu gatavi to iesniegt izskatīšanai. Pirmkārt, tie ir lauku ceļi, kas ved uz kādu no ražotnēm, otrkārt, arī pilsētas ielu sakārtošana plānotajās rūpnieciskajās zonās. Turpināsim arī pašvaldības ēku siltināšanas programmu, IT tehnoloģiju attīstīšanu un daudzus citus darbus. Kopumā nākamajā plānošanas periodā līdz 2022. gadam ceram piesaistīt 60 miljonu eiro. Diemžēl ir skaidrs, ka līdz pašvaldībām jaunā plānošanas perioda līdzekļi 2015. gadā vēl nenonāks, jo daudzās programmās nav izstrādāti pat MK noteikumu projekti, kas reglamentēs ES līdzekļu apguvi.
– Jūsu vadībā ir notikusi arī novada skolu reorganizācija. Vai arī tagadējā izglītības sistēma ir Tukuma novadam optimāla? Vai nebūs jāslēdz vēl kāda skola?
– Pagaidām nekas par to neliecina. Tukuma novada izglītības sistēma ir sakārtota un vairs neprasa būtiskas izmaiņas, kaut arī pastāv pamatotas bažas par 10.–12. klašu posmu piepildījumu lauku teritorijas vidusskolās. Rezultātā mums ir izdevies optimizēt izdevumus un atbrīvotos līdzekļus novirzīt pasniedzēju algas likmes paaugstināšanai. Es teiktu, ka mēs šajā jomā esam soli priekšā daudzām citām pašvaldībām, kur sistēmas sakārtošana vēl ir procesā.
– Kāds salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izskatās šā gada budžets? Būs pieaugums? Kādi ir galvenie uzdevumi?
– Sastādot šā gada budžetu, bijām ļoti piesardzīgi – neviena sadaļa nedz ieņēmumos, nedz izdevumos nav mākslīgi uzpūsta vai izdomāta – viss ir balstīts uz iepriekš veikto Finanšu ministrijas un pašvaldības ekonomistu analīzi. Šogad ieņēmumos plānojam 28 miljonus eiro, kas ir praktiski iepriekšējā gada līmenī. No visiem ieņēmumiem 48% sastāda iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kas ir par 5,6% vairāk nekā iepriekšējā gada budžetā. Nedaudz lielākus ieņēmumus plānojam arī no nekustamā īpašuma nodokļa.
Izdevumi ieplānoti 29 miljonu apjomā – 51% tiks novirzīti izglītības sistēmai, 12% kultūras un sporta jomai, sociālajai palīdzībai ieplānoti 9%, arī administratīvajiem izdevumiem paredzēti 9%. Atzīmēšu, ka sociālajā budžetā iekļauti izdevumi, kas pamatoti ar pieņemto lēmumu bērnus līdz trīs gadu vecumam neievietot bērnunamos, bet gan ievietot audžuģimenēs.
– Vai iztiksiet ar saviem līdzekļiem, vai nāksies ņemt kredītu neatliekamu projektu realizācijai?
– Nauda budžetā aizņēmuma veidā paredzēta arī jaunas sporta zāles būvniecībai. Projektēšanas un būvniecības apvienotais iepirkuma konkurss ir izsludināts – ceram līdz gada beigām zāli uzbūvēt. Tā šobrīd ir ļoti aktuāla, jo visa sporta infrastruktūra pilsētā ir pārslogota un nespēj nodrošināt sporta nodarbību norisi vispārizglītojošajās skolās un sporta skolā. Nodarbības norit pat līdz vienpadsmitiem vakarā – tas nav normāli. Šobrīd mēs pat nevaram runāt par tautas sporta attīstību. Protams, vēl arvien neesam atmetuši domu par multifunkcionāla sporta nama būvniecību, bet tam ir nepieciešams ES fondu līdzfinansējums.
Jau pagājušajā gadā pieņēmām lēmumu ņemt aizdevumu jauna datortomogrāfa iegādei Tukuma slimnīcai. Tukuma novada dome finansēs 62% no kopējām izmaksām – pārējo sedz slimnīcas līdzīpašnieki – Jaunpils, Engures un Kandavas pašvaldības.
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta piesaistei paņēmām aizņēmumu Džūkstes pamatskolas ēkas siltināšanas projekta priekšfinansēšanai. Līdz 30. aprīlim skolas ēka būs jau nosiltināta un varēsim iesniegt dokumentus, lai atgūtu 80% no ieguldījuma šajā projektā.
– Kādu jūs redzat Tukuma novadu šogad un tuvākajos gados?
– Redzu ļoti labas perspektīvas. Tukums ir ekonomiski aktīvs – šeit ir pārstāvētas praktiski visas darbības nozares un uzņēmumi ir nemitīgā attīstībā. Pašvaldībai no savas puses ir jāspēj apmierināt uzņēmēju vajadzības infrastruktūras jomā, kā arī piedāvāt iedzīvotājiem plašas kultūras, sporta un izglītības iespējas.
Uzziņai
Periodā no 2009. līdz 2014. gadam Tukuma novadā realizēti Es fondu līdzfinansētie projekti par kopējo summu 50,08 miljoni eiro. No tiem ES fondu finansējums veido 30,83 miljonus eiro, pašvaldības līdzfinansējums 18,87 miljoni eiro, valsts ieguldījums 375 tūkstoši eiro.
Pieaugusi dzimstība
2014. gadā Tukuma novadā reģistrēti 31 749 iedzīvotāji, no viņiem 19 118 dzīvo Tukuma pilsētā.
2014. un 2013. gada salīdzinošie dati liecina, ka Tukumā uzlabojas demogrāfiskā situācija. Tukuma novada dzimtsarakstu nodaļā 2014. gadā reģistrēti 348 jaundzimušie, kas ir par 37 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 20 palielinājies to ģimeņu skaits, kurās pasaulē nākuši pirmdzimtie, bet par 29 ģimenēm vairāk ir sagaidījušas otro bērniņu.
Aizsaulē pērn aizgājuši 522 novada iedzīvotāji, kas ir par 32 mazāk nekā 2013. gadā.
Palielinājies reģistrēto laulību skaits
Tukuma novadā 2014. gadā reģistrētas 169 laulības, kas ir par 37 vairāk nekā 2013. gadā. Reģistrēt laulību Tukuma novada dzimtsarakstu nodaļā izvēlējušies 154 pāri, Tukuma novada baznīcās jāvārdu teikuši 15 pāru. Laulības slēguši divi ārzemnieku pāri, kā arī desmit pāru veidojuši ārzemnieki ar latviešiem.
Pirmo reizi laulībā stājušies 226 cilvēki, otro reizi 90, bet trešo 16 cilvēku. Vecākajai līgavai bija 75 gadi, bet vecākajam līgavainim 78 gadi.
Aizvadītajā gadā 11 pāru atzīmējuši Rožu kāzas, septiņi pāri Zelta kāzas, viens pāris Smaragda kāzas un divi pāri Dimanta kāzas.