Drūmas finanšu problēmas pārklāj Latvijas reģionus

© Depositphotos

Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par naudas apriti Latvijā 2023. gadā redzams 156 miljonu eiro deficīts pašvaldību kopējā budžetā. Tas ir milzīgs kritiens lejup, jo 2022. gadā vēl bija 62,9 miljonu eiro pārpalikums.

Tas rada finanšu problēmas pat bagātākajām pašvaldībām. Arī tām jāsāk tērēt uzkrājumus.

Problēmas pamatā ir tas, ka pašvaldībām tik uzliktas aizvien jaunas funkcijas, taču ienākumu avotu vairāk nekļūst.

Ogrē labāk nekā vidēji valstī

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka viņa vadītajā novadā situācija ir labāka nekā vidēji valstī. “Mums nebūs neviena iestāde jāslēdz, nebūs jāatlaiž darbinieki, taču valdības uzstādījumi ir bijuši tādi, ka visa attīstībai paredzētā nauda aiziet, lai varētu samaksāt par šiem valdības uzstādījumiem. Būtu loģiski, ja tad, kad pašvaldībai nāk klāt kādas funkcijas un rodas jauni izdevumi, tiem līdzi nāktu arī finansējums. Taču šajā gadījumā tas tā nav. Ja privātās komercbankas var piedāvāt labākus kredītprocentus nekā Valsts kase, tad tas nozīmē, ka Valsts kase pelna uz pašvaldību rēķina, kas, manuprāt, nav pareizi. Nav valdībā kas domātu, kādā veidā celt ekonomiku, lai mēs nebūtu Eiropas Savienībā pēdējā vietā. Pašvaldības sacenšas, kurai būs lielāki pabalsti, kas ir strupceļš. Ir jāveido pakalpojumi valstī,” uzskata Ogres novada mērs.

Liepājā viss tāpat kā pārējā Latvijā

Liepājas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš “Neatkarīgajai” skaidroja: “Šogad sastādīt sabalansētu Liepājas valstspilsētas pašvaldības budžetu bija patiesi izaicinoši, ko lielā mērā ietekmēja tādi valstiski lēmumi kā minimālās algas pieaugums un bērnudārzu pedagogu atalgojuma kāpums. Līdztekus ikdienas pilsētas uzturēšanas vajadzībām un valsts likumdošanas obligātajām prasībām bija svarīgi turpināt arī iesāktos attīstības projektus un rast finansējumu ilgtspējīgām pilsētas attīstības iecerēm, kā grants ielu sakārtošanas programmai un citām. Tāpat, veidojot budžetu, bija jāņem vērā arī strauji augušās kredītsaistību procentu likmes, kas, lai arī mēreni, bet tomēr ietekmē arī mūsu pašvaldību.”

Bauska spiesta apturēt attīstības projektus

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība) “Neatkarīgajai” sacīja, ka Bauskas novads neatšķiras no pārējās Latvijas un saskaras ar tādām pašām problēmām kā citi. “Mums ir uzliktas papildu funkcijas, kuru dēļ ir apturēti atsevišķi attīstības projekti. Ir nācies, piemēram, paaugstināt algas pašvaldības iestādēs un īpaši pirmsskolas iestāžu darbiniekiem. Arī augstās kredītprocentu likmes negatīvi ietekmē pašvaldības darbu. Vairākus prioritāros attīstības projektus nevarēsim veikt.

Pašvaldības pamatfunkcijas mēs spējam izpildīt, taču vajadzīga būtu arī attīstība,” pauž Bauskas novada domes priekšsēdētājs.

Rēzeknē pilnīgs finanšu posts

Finanšu ministrija (FM) savā ziņojumā ir izklāstījusi Rēzeknes pašvaldības finansiālās problēmas, norādot, ka pašvaldībai 2023. gadā bija izveidojies budžeta iztrūkums, kura segšanai dome bija lēmusi ņemt īstermiņa aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai 1,3 miljonu eiro apmērā. Tāpat pašvaldībai ir kavēti maksājumi pret kreditoriem, kas 2023. gada laikā ir pieauguši līdz 4,3 miljoniem eiro. Ministrija norāda, ka pašvaldība, slēdzot līgumus par investīciju projektu īstenošanu bez finansiāla seguma, nav ievērojusi vairākus normatīvos aktus. “Rēzeknes dome, neparedzot 2023. gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi," norāda FM.

FM par minētajiem pārkāpumiem 2023. gadā ir vairākkārt informējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī Valsts kontroli, Ģenerālprokuratūru un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kas ir uzsācis resorisko pārbaudi par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševica (“Kopā Latvijai”) rīcību. Pats Rēzeknes mērs ar ministres rīkojumu ir atstādināts no amata pildīšanas.

Finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadītā FM ir rosinājusi finansiālajās grūtībās nonākušajai Rēzeknes pašvaldībai piešķirt valsts aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro. Taču no amata atstādinātais Rēzeknes mērs Bartaševičs vaino ministru Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības stabilizācijas procesa ilgstošā "torpedēšanā", pakļaujot pilsētu masīvam politiskajam spiedienam.

“Problēmas ar budžetu ir ne tikai Rēzeknei, bet arī vairākām citām pašvaldībām, ieskaitot pat tādas, kas tradicionāli uzskatītas par stiprām,” “Neatkarīgajai” sacīja atstādinātais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. “Vēl savu negatīvo ietekmi atstāj tas, ka virknē pašvaldību nomainīti vadītāji. Varu prognozēt, ka turpmāk problēmu būs vēl vairāk nekā tagad. Pašvaldību vadītāji ir iebiedēti. No FM ir spiediens un prasība sabalansēt budžetu. Viņi skatās uz to, kas notika Rēzeknē, kur esmu atstādināts faktiski ne par ko. FM rokās ir pietiekami daudz instrumentu, lai nepaklausīgām pašvaldībām dzīvi padarītu par neciešamu.

Nekādu nopietno palīdzību no valdības un FM puses pašvaldībām nav vērts gaidīt, jo arī valstij ir finanšu problēmas, par kurām pārāk plaši nerunā.

Plašsaziņas līdzekļi cenšas stāstīt, ka es esot avantūrists, neadekvāts un tādā garā, un tas notiek ne jau pirmo reizi. Tikai no citām reizēm atšķirība tagad ir tā, ka pašvaldības resursi ir praktiski izsmelti. Nav no kurienes ņemt rezerves, ko likt uz valdības altāra, lai valdībai būtu labi,” pauda atstādinātais Rēzeknes mērs.

Rēzeknes domes deputāts Voldemārs Platacis (“Konservatīvie”), runājot ar “Neatkarīgo”, par Bartaševiča vadības stilu teica: "Partijā

"Kopā Latvijai" Bartaševičs visu nosaka. Opozīcijas priekšlikumi vienmēr netiek ņemti vērā. Pilsētā valdošā koalīcija ir kā astoņgalvu pūķis, kurš sargā savus dārgumus un silto vietu. Bartaševičam būtu varen izdevīgi, ja Rēzeknes dome vispār pārtrauktu darbu un tiktu atlaista. Tad tiktu iecelti kādi administratori, kuri diezin vai kļūtu tautā populāri. Bet Bartaševičs būtu cietējs un svētais un atkal vēlēšanās būtu zirgā. Tas ir mans deputāta viedoklis, un tas ir pamatots, jo iedzīvotāji netic valdībai, bet gan tādam pašvaldības vadītājam, kurš kritis par upuri represijām.”

Kaminskis par moratoriju jaunām funkcijām

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminiskis TV3 raidījumā “900 sekundes” izteicās, ka būtu jānosaka moratorijs jaunu funkciju uzlikšanai pašvaldībām. Tiekot saņemti signāli no visiem reģioniem, ka ir problēmas izveidot budžetus. Īpaši kritiska situācija ir Latgales pašvaldībās.

“Ir problēmas domāt par attīstību kā tādu,” norāda Kaminskis.

Jautāts, kāpēc šogad pašvaldības saskārušās ar tādām problēmām, Kaminskis atgādināja, ka pēc 2018. gada nodokļu reformas mainījušies pašvaldību ienākumi, turklāt šogad no valsts papildus piešķirts krietni mazāk naudas. Tāpat pašvaldībām uzliktas papildu funkcijas, kas prasa papildu naudu, piemēram, nodrošināt policijas darbu.

“2018. gadā, kad bija nodokļu reforma, bija vienošanās, ka 19,6% ir tā robeža, tie nodokļi, kas paliek pašvaldībām savu funkciju veikšanai. Ja nepietiek, valsts nāca ar speciālo dotāciju klāt. 2021. gadā tie bija 162 miljoni, kas nāca papildus pašvaldībām klāt, šogad ir nulle - dotācija bija 35 miljoni, vēl septiņi, pateicoties premjerei, bet salīdzinoši tas ir maz,” teica Kaminskis.

Komentāri

Mēs nebijām tikušies gadiem. Jānis pēc aktīvās politikas posma dzīvoja diezgan savrupi, dienas dalot ar meitu Madaru un sievu Baibu. Kad uzzināju traģisko vēsti par Jāņa bojāeju, sirdī iedzēla senas atmiņas kā dadža pogaļas, un es nodomāju: kādam ir jābūt izmisumam, lai izvēlētos nāvi, nevis iespējamu izeju no šķietamas bezizejas?... Jānis, kuru ieraudzīju atvadu brīdī, atbildi nesniedza. Jānis Straume, savulaik kaismīgs un principiāls politiķis, vienlaikus – mazliet sentimentāls, sevī vērsts vienpatis ar latvieša dvēseli.

Svarīgākais