Beverīnas novads neatlaidīgi ķepurojas
Beverīnas novads veidojies, apvienojoties trim pagastiem – Trikātas, Brenguļu un Kauguru. Katrs no tiem ir sava veida zīmols. Brenguļu alus, Trikātas siers un Kauguru nemieri 19. gadsimtā. Varbūt kāds iebildīs, ka novadā nav daudz zīmolu, kuri pārsteigtu visu Latviju, taču tie, kas ir, kļuvuši populāri kvalitātes dēļ.
Kaugurieši lepojas ar Mūrmuižu un vēsturisko tautas universitāti, kas turpina 1930. gadā aizsākto sabiedrības izglītošanu. Tagad novadā sākušies jauni Kauguru nemieri, jo kaugurieši, šķiet, aktīvāk pretojas industriālā parka projektam savā teritorijā, kuru plānots pievienot Valmierai.
Jāķepurojas pašiem
Tas ir aktuālākais jautājums, kas sakustinājis novadā dzīvojošos. Februāra sākumā noslēdzās sabiedriskā apspriešana par Valmieras pilsētas un Beverīnas novada robežu grozīšanu, iekļaujot Valmieras teritorijā 118 hektāru lielu novada teritoriju starp Cēsu un Smiltenes apļiem. Kartē skatoties, novadam tiks nošņāpts krietns gabals meža. Kā to skaidro novada pašvaldība? «Viena no pašvaldības funkcijām ir veicināt uzņēmējdarbību, gādājot par iedzīvotāju nodarbinātību. Tāpat mums ir jārūpējas arī par novada teritorijas attīstību. Ja Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi būtu pieejami visām pašvaldībām ar vienādiem noteikumiem, mēs varētu paši īstenot projektus, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību. Tā kā Nacionālajā attīstības plānā ir paredzēti tikai 30 attīstības centri, bet pārējos 89 novadus, tostarp Beverīnas novadu, nav paredzēts attīstīt, mums ir jāsadarbojas ar tuvāko attīstības centru – Valmieru,» pašvaldības informatīvajā izdevumā raksta Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Cilda Purgale.
Cenšas paturēt savējos
Vietējie iedzīvotāji neapstrīd, ka par viņiem gādā, viņus sargā un saudzē, – trīs novada skoliņas pašvaldība uzpasē kā acuraugu, arī bērnudārzs ir. Lai gan netālu atrodas Valmiera un Smiltene, pašu mājās nevar visu likvidēt, jo uz skolām un bērnudārziem daļēji balstās lauki. Skoliņas rakstot daudz projektu, lai piesaistītu finansējumu, jo negrib palaist savus bērnus uz ārzemēm. Bērnudārzu esot noskatījuši pat valmierieši un vedot savas atvasītes uz Mūrmuižu, kur plašais dārziņš uzbūvēts.
Beverīnas novadu par dziļiem laukiem dēvēt nevarētu, jo Smiltene un Valmiera ar roku aizsniedzamas. Lielo pilsētu tuvums darba meklētājiem ir labvēlīgs faktors, tāpēc novadā par bezdarbu pārlieku nesūkstās. Vietējie arī netur sveci zem pūra – pievēršas mājražošanai, dibina savas SIA, stāsta pašvaldības pārstāve Ilze Ulmane. Ir arī pāris viesu māju. «Deputāti ir par to, lai novadā viss pastāvētu un attīstītos.»
Mazs cinītis gāž lielu vezumu
Beverīnieši tiešām kuļas kā vardes pa krējuma kublu, lai izķepurotos un tiktu uz zaļa zara, jo ne visi var atrast darbu pilsētās. Sāpīgu sitienu novads izjuta, kad iecienītā zīmola Trikātas siera ražotne 2013. gadā tika pārcelta uz Jelgavu. Novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Cilda Purgale centusies, kā vien var, atlikt siera ražotnes aiziešanu, bet nekā. Tas nozīmē, ka darbavietas samazinās un aktuāls jautājums, ko darīs ģimenes, kas palikušas bez darba? Piemēram, Trikātas pienotavas darbinieces uzsāka gatavot šokolādes konfektes, jo telpas ir, pieredze ir, uzņēmība arī. Šokolādes konfekšu ražotnes saimniece Raisa Jablonska Trikātas pienotavā bija nostrādājusi 15 gadus, pēc profesijas – pārtikas tehnoloģe. Ideju viņai netrūkst, un izskatās, ka šokolādes našķiem ir liela piekrišana. Tiek domāts, kā izmantot brīvās telpas kādreizējā siera ražotnē, jo uzņēmīgākie novada cilvēki ir pierādījuši, ka arī mazs uzņēmums spēj iekarot pasauli. Vai vismaz Latvijas tirgu.
Nevar nepieminēt vēl kādu Beverīnas zīmolu – Brenguļu alu. No ārzemēm uz atvaļinājuma laiku iebraukušie latvieši mēdz nopūsties, atceroties tā garšu. Arī vietējie gardēži dodas uz Brenguļiem, un ražotnes īpašnieki izdomā dažādus āķus, kā cilvēkus ieinteresēt paviesoties alus darītavā. Un nevajag tajā visā saskatīt mājienus par alus dzeršanu kā vienīgo vilinājumu aizbraukt uz alus darītavu.
Slavenais novadnieks Melbārdis
Mūrmuiža ir Kauguru pagasta un visa novada centrs. To pazīst kā Mūrmuižas tautas universitātes ilglaicīgu atrašanās vietu, pagastmājā iekārtots universitātes lektores rakstnieces Zentas Mauriņas muzejs. Beverīnas novadā smej – pēc bobslejista Oskara Melbārža sasniegumiem, uzvarām sacensībās un iegūtā medaļu klāsta vajadzēšot veidot vēl vienu muzeju – Oskaram. Viņš esot ļoti atsaucīgs, apmeklējot skoliņas, bērniem esot interesanti skatīt slaveno sportistu vaigā un klausīties viņa stāstos. «Mums, vienaudžiem, kas ar Oskaru tikušies, skolā mācījušies, ir citas izjūtas, bet bērniem emocijas ir daudz spēcīgākas,» saka Ilze Ulmane.
Par nākotni strīdēsies ceturtdien
Acīmredzot, izvērtējot novada finansiālās un, kā moderni teikt, cilvēkresursu, iespējas, pašvaldība ir pirmām kārtām jau pieļāvusi iespēju grozīt robežas par labu Valmierai. Vai tā tiešām notiks, lems nākamnedēļ, 26. februārī, domes sēdē. Iedzīvotāju viedokļi ir apkopoti.
Visiem iedzīvotājiem tas pie sirds neiet, jo ir tādi, kuri uzskata, ka Valmiera izdarījusi spiedienu uz nelielo Beverīnas novadu, sasolījusi dažādus labumus, bet par to saņemšanu drošu ziņu nav. Novada informatīvajā izdevumā kaugurieši dabūjuši brāzienu no Cildas Purgales – nevajag slēpties aiz skaļiem vides lozungiem un iestāties pret reģiona attīstību. Viņa norāda, ka Beverīnas novads patur tiesības lemt par 118 hektāru plašās teritorijas izmantošanas veidu un par tiem uzņēmējiem, kas varētu darboties industriālajā parkā. Novada vēlme, nododot daļu savas zemes Valmieras pilsētai, ir noslēgt vienošanos par sadarbību aktuālo jautājumu risināšanā, tostarp – lai veicinātu iedzīvotāju skaita palielināšanos un darbavietu veidošanu, kas ļautu Beverīnas novadam attīstīties. Tomēr opozicionāri iebilst, ka konkrēti solījumi nav dzirdēti, vien tas, ka tikšot veicināta uzņēmējdarbība un radītas jaunas darbavietas. Viņi ir bažīgi: un cik jau esošo darbavietu vajadzēs likvidēt, ja novada iedzīvotāji tiks pārvilināti uz industriālā parka uzņēmumiem?
Jāsagaida ceturtdiena, lai uzzinātu, kā tiks veidota Beverīnas novada jaunāko laiku vēsture.