Salaspils aktualitāte – izglītības infrastruktūra

Neatkarīgā vaicā Salaspils novada domes priekšsēdētājam Raimondam Čudaram.

– Daudzas Pierīgas pašvaldības sūdzas, ka trūkst dzīvojamā fonda – migrācija no lauku teritorijām uz centru norit tik strauji, ka nekustamā īpašuma attīstītāji netiek līdzi pieprasījumam. Vai līdzīga situācija ir arī Salaspilī?

– Salaspils iedzīvotāju skaits nostabilizējās pirms diviem trim gadiem – respektīvi, tas vairs nepieaug tik strauji kā divtūkstošo gadu sākumā un sasniedza 23 tūkstošus. Turklāt tā sauktajos treknajos gados Salaspils teritorijā tika izveidots faktiski jauns dzīvojamais mikrorajons, ko tagad dēvējam par jauno Salaspili. To attīstīja trīs nekustamā īpašuma kompānijas, kas krīzes laikā bankrotēja, un īpašumus pārņēma bankas vai iegādājās citas kompānijas. Aizņemti bija tikai apmēram puse no dzīvokļiem, kas tagad aktīvi tiek tirgoti. Tas nozīmē, ka šobrīd Salaspilī iegādāties dzīvokli nav problēmu – kas notiks tālāk, to redzēsim.

Nevar teikt, ka cenas būtu zemas, jo faktiski salaspilieši ir pielīdzināmi Ķengaraga iedzīvotājiem, tikai ar ērtāk pieejamu sociālo un izglītības infrastruktūru, kas īpaši svarīgi ģimenēm ar bērniem.

– Teicāt, ka ērtāk pieejama izglītības infrastruktūra – cik lielas rindas uz bērnudārziem? Vai skola beidzot ir pārgājusi uz mācībām vienā maiņā?

– Mūsu pārziņā ir seši bērnudārzi, bet redzam, ka nespējam pilnībā nodrošināt visas vajadzības. Valsts ir pieņēmusi lēmumu līdzfinansēt bērnu uzturēšanos privātajos bērnudārzos, un auklēm Salaspilī ir 192 eiro mēnesī. Šobrīd šo atbalstu saņem jau 50 personas, un prognozējam, ka to skaits pieaugs. Tāpēc tuvākajā laikā ir jāpieņem lēmums, vai mums ir nepieciešams vēl viens bērnudārzs. Pašvaldība atbalstītu privāto iniciatīvu jauna bērnudārza izveidošanā.

Tāpat ļoti daudz bērnu ir pirmajās klasēs – Salaspilī ir četri pirmo klašu komplekti – tas ir daudz, un statistika rāda, ka pamatskolas vecuma klasēs daudz skolēnu būs vēl vismaz padsmit gadus. Skolēnu skaita pieaugums prasa papildu telpas – nākamgad šis jautājums būs atrisināts, jo ekspluatācijā tiks nodots vēl viens mācību korpuss, kas skolēnu vietu skaitu palielinās par 300.

1. vidusskolā mācības norit tikai vienā maiņā, savukārt 2. vidusskola vēl ir spiesta dažām klasēm organizēt darbu divās maiņās. Pēc jau pieminētā korpusa pabeigšanas visi bērni varēs mācīties vienā maiņā.

– Nevienam nevar pārmest, ja tas vēlas iegūt vislabāko pieejamo izglītību. Salaspils ir tik tuvu Rīgai, ka daudzi vidusskolas vecumā noteikti izvēlas prestižās Rīgas skolas.

– Jā, mēs ar to rēķināmies un nepārmetam, ka jaunieši un viņu vecāki izvēlas, piemēram, Rīgas 1. valsts ģimnāziju, Āgenskalna ģimnāziju un citas, kas būtiski samazina Salaspils vidusskolas audzēkņu skaitu. Vienlaikus arvien vairāk jauniešu pēc pamatskolas beigšanas turpina mācības profesionālajās mācību iestādēs, jo beidzot esam sapratuši, ka vidusskola ir tikai vienīgi ceļš uz augstāko mācību iestādi. Šobrīd likums nosaka, ka vidusskolas grupā klasē jābūt vismaz 18 skolēniem. Tas ir izaicinājums, lai mēs arvien vairāk pievērstos izglītības kvalitātei arī nelielajās skolās.

Skola Salaspilij ir ļoti svarīga, un mēs darīsim visu iespējamo, lai mūsu vidusskola būtu pietiekami prestiža – viegli tas nebūs, jo Rīga ir tuvu un mums ir jākonkurē ar izcilākajām Rīgas skolām. Atzīmēšu, ka arī pašā Rīgā notiek skolēnu migrācija – dažās skolās audzēkņu skaits pieaug, citās samazinās.

– Vai pašvaldībai ir iespējas ietekmēt skolas attīstību?

– Pašvaldība var parūpēties par infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi, bet pedagoģiju un izglītības kvalitāti nē, jo tā ir valsts līmeņa kompetence. Ceram, ka mūsu pedagogi ir gatavi pieņemt izaicinājumus un atbilstoši infrastruktūrai attīstīt skolas saturu.

Atgriežoties pie infrastruktūras – pēdējos gados tā ir būtiski uzlabojusies – tieši starp 1. un 2. vidusskolu ir uzcelta sporta halle ar plašām sportošanas iespējām, kā jau teicu – nākamgad nodosim ekspluatācijā ceturto korpusu, kurā būs arī baseins.

– Ja mēs runājam par drošu vidi dzīvošanai, tad jājautā arī par kodolreaktora iespējamo ietekmi uz vidi. Cik droši var justies Salaspils un arī plašāka reģiona iedzīvotāji?

– Pēdējā laikā saceltā ažiotāža nav pamatota, un riski videi un cilvēkam nav konstatēti. Tas, ka tehnoloģiski novecojušais reaktors ir jādemontē, ir acīmredzams fakts. Jau pirms diviem gadiem Salaspils novada pašvaldība pieņēma lēmumu un izteica aicinājumu Ministru kabinetam ievērot starptautisko konvenciju par reaktora demontāžu. Toreiz mēs atsaucību neguvām, vēlāk šo jautājumu aktualizēja Latvijas Universitātes zinātnieki, kas uzskatīja, ka vienlaikus ar reaktora demontāžu jāattīsta ciklotrona projekts, kas paredzēja ar medicīnu saistītu procesu izpēti un preparātu ražošanu.

Ir pilnīgi skaidrs, ka reaktors, kāds tas ir šobrīd, nav nenieka vērts un ir jādemontē un radioaktīvie atkritumi droši jānoglabā. Lielākā vērtība ir kartē iezīmētā vieta, kas ir reģistrēta starptautiskajā atomenerģijas organizācijā kā vieta, kur ir atļauts nodarboties ar kodolsintēzi. Šādas atļaujas saņemšanai ir vajadzīgas desmitgades. Mums ir šis potenciāls, un tam ir jārod izmantojums.