Vidzeme – kokrūpniecības līderis

 
Aprēķināts, ka 2014. gadā Latvijā kopumā iestādīti 40 miljoni kociņu. Šogad LVM mežu stādīšanu plāno sākt jau martā ©Publicitātes foto

Aprēķināts, ka katrs sestais vidzemnieks ir saistīts ar kokrūpniecības nozari, kas ir eksportspējīgākā nozare Latvijas tautsaimniecībā. Pēdējos gados Vidzemē ir uzbūvētas vairākas kokskaidu granulu ražotnes, attīstās kokogļu, mēbeļu un dažāda sortimenta zāģmateriālu ražošana.

Pašā Valmieras pievārtē jauna industriālā parka ietvaros ir ieplānota jauna kokskaidu plākšņu ražotne, kas dotu vidzemniekiem vēl jaunas darba vietas. Pagaidām gan iecerei izraudzītā vieta rada plašas diskusijas sabiedrībā, jo tā ir LVM apsaimniekotā teritorija. Katrā gadījumā par minētās teritorijas nodošanu industriālā parka izveidošanai kā zemes īpašniekam būs jālemj valdībai. Vaicāts, vai LVM darbība veicina kokrūpniecības attīstību, Rietumvidzemes mežsaimniecības vadītājs Vilmārs Katkovskis atzīst: «Nenoliedzami, ka LVM kā valstī lielākais mežsaimniecības uzņēmums ir nozīmīgs sadarbības partneris, it īpaši kokapstrādes uzņēmumiem ar lielām pārstrādes jaudām. Pārstrādātājiem ir būtiskas ritmiskas piegādes plānotajā apjomā, ko nevar garantēt privātie mežu īpašnieki kā atsevišķas saimniecības. Jāatzīst, ka arī LVM šogad pilnībā apmierināt klientu vajadzības ir ļoti grūti – izstrādei ziemas periodā plānotās mežu platības šoziem nesasala un līdz ar lielo mitrumu izstrāde tajās nebija iespējama. Tā kā sniega šogad bija maz un nu jau kādu laiku diennakts vidējā temperatūra turas virs nulles, ceram, ka meži un ceļi strauji apžūs un mēs atgūsim iekavēto.»

Siltā ziema un nākošais pavasaris ieviesīs izmaiņas arī mežu atjaunošanā. Rietumvidzemē, kur jauno koku stādīšanu var uzsākt tikai maijā, šogad, iespējams, stādīšanas sezona sāksies jau martā. Tas līdz šim vēl nav pieredzēts.

Bez jaunajiem ceļiem būtu traki

LVM meža ceļu būvniecības programmu uzsāka jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. Vieni saka, ka tie ir ceļi uz nekurieni un nauda ir izsviesta vējā, citi tikpat dedzīgi aizstāv šo programmu. Vilmārs Katkovskis saka: «Ja LVM jau pašos pirmajos darbības gados nebūtu uzsākuši jaunu ceļu būvniecību un rekonstrukciju, tad tagad būtu pavisam traki. Grūti pat iedomāties, kā mēs tiktu galā ar mežizstrādi un koksnes izvešanu, it īpaši tik siltās ziemās kā šī, kad zeme tā arī nesasala, lai pa to varētu braukt smagā tehnika. Daudzi pat neapzinās, ka vietā, kur šodien pa labu ceļu varam aizbraukt līdz mežam, lai veiktu meža darbus – stādīšanu, kopšanu vai ciršanu, pirms tam bija purvājs un par nokļūšanu mežā ar transportu pat nebija ko domāt. Meža ceļi noder arī ārkārtas situācijās, piemēram, ugunsgrēka gadījumā.

LVM būvētos ceļus izmanto ne tikai LVM mežu apsaimniekošanai – tie ir nepieciešami arī privātajiem mežu īpašniekiem. Viņi nenoliedz, ka bez LVM būvētajiem ceļiem arī viņu mežos daudzviet mežizstrāde būtu praktiski neiespējama. Par ceļu lietošanu LVM naudu neprasa, tomēr – ja privātais meža īpašnieks vēlas izmantot LVM infrastruktūru, tad jāslēdz vienošanās, ka ceļš netiks sabojāts. Tieši ceļa saglabāšana labā stāvoklī ir šādu vienošanos nepieciešamības pamatā.»

Varbūt jāsāk ierobežot ierobežojumus?

Biotopu, rezervātu, dabas parku, dažādu putnu ligzdošanas vietu un cita veida teritoriju, kurās ir ierobežota saimnieciskā darbība, ar katru gadu Latvijā kļūst arvien vairāk. Patlaban LVM Rietumvidzemes mežsaimniecībā dažādi saimnieciskās darbības aprobežojumi un liegumi attiecas kopumā uz 35 tūkstošiem hektāru jeb 17% no kopējās apsaimniekotās platības. Neviens jau nesaka, ka ierobežojumiem nav jābūt, taču to lietderība ir jāvērtē gan no vides aizsardzības viedokļa, gan mežu apsaimniekošanas ekonomiskās puses. «Latvijā būtu vēlams izveidot līdzīgu sistēmu kā Skandināvijā, kur pastāv vienošanās, ka tik un tik procentus no kopējās mežu teritorijas var aizņemt dažāda veida liegumi, kas ir gradēti atbilstoši to nozīmībai. Ja kādā citā vietā tiek atrasts kaut kas ļoti īpašs un izveidota jauna lieguma teritorija, tad tikpat liela platība tiek atgriezta mežu apsaimniekotājiem no iepriekš izveidoto liegumu teritorijas, atrodot mazāk nozīmīgo no vides aizsardzības un dabas daudzveidības saglabāšanas viedokļa. Latvijas daba ir ļoti daudzveidīga, un praktiski katrā vietā var atrast ko aizsargājamu – bet vai tādēļ mēs varam atteikties no meža apsaimniekošanas kā nozīmīgas tautsaimniecības nozares? Tāpēc ir jāpieņem lēmums, cik lielu daļu no kopējās mežu platības mēs esam gatavi izslēgt no saimnieciskās darbības. Tāpat ir jāvērtē liegumu saglabāšanas lietderība, piemēram, melno stārķu ligzdošanas vietās, kur tie nav redzēti jau vairākus gadus, vai arī zināms, ka tie ligzdo citā vietā.»

Pārdevēju ir vairāk nekā iespēju nopirkt

LVM izskata visus privāto zemju īpašnieku piedāvājumus iegādāties mežus, izstrādātās cirsmas, aizaugušas platības un pat lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Senāk LVM zemi iepirka kampaņveidīgi, bet tagad tas ir ritmisks process. Katrs piedāvājums tiek izskatīts individuāli – sarunās starp zemes īpašnieku un LVM tiek panākta vienošanās par cenu un citiem noteikumiem. «Ne visus piedāvājumus mēs akceptējam – viss tiek skrupulozi izvērtēts no ilgtermiņa ekonomiskā efekta viedokļa. Priecē, ka daudzi savus īpašumus vēlas pārdot tikai un vienīgi LVM, jo ir pārliecināti, ka mēs spējam kvalitatīvi apsaimniekot mežus ilgtermiņā. 2014. gadā Rietumvidzemes mežsaimniecība iegādājās 350 ha zemes,» vēsta mežu apsaimniekotāji.

 

Abonē