Tukuma slimnīca piesaista jaunos mediķus

Intervija ar SIA Tukuma slimnīca valdes locekli Dzintru Rabkeviču.

– Mediķu trūkums ir Latvijas reģionu slimnīcu lielākā problēma – katra meklē tai savus risinājumus. Vai Tukuma slimnīcā mediķu pietiek?

– Tukuma slimnīcai pēdējā laikā ir izdevies piesaistīt vairākus ārstus, tostarp arī rezidentus un ārstus-stažierus, kas strādā pieredzējušo kolēģu vadībā. Kopumā mums tādi ir septiņi. Rezidenti ir liels atbalsts uzņemšanai, kas ir visdinamiskākā un atbildīgākā slimnīcas nodaļa. Jaunie ārsti šeit iegūst neatsveramu pieredzi, un ceram, ka kāds no viņiem paliks Tukumā arī pēc rezidentūras. Īpaši priecājamies, ka uz Tukumu ar visu ģimeni ir pārcēlusies daktere Inga Jaščenko, kas ir terapijas nodaļas vadītāja. Atzīmēšu, ka mediķu piesaistē liels atbalsts ir pašvaldība, kas palīdz risināt mājokļu jautājumu slimnīcas speciālistiem.

Mēs ļoti cienām savus ārstus, māsas un pārējo personālu, jo tieši cilvēki ir tas lielais balsts, uz kā turas slimnīca. Divas reizes gadā – ap Jāņu laiku un Ziemassvētkiem – sakām paldies labākajiem. Diemžēl esošā situācija nedod iespēju paaugstināt atalgojumu, kā bijām plānojuši. Protams, Ministru kabineta lēmumi par minimālās algas paaugstināšanu tiek ievēroti.

– Nav apstrīdams fakts, ka slimnīcā galvenais ir cilvēks – ārsts, medicīnas māsa un cits personāls, taču būtiski ir iet līdzi laikam arī tehnoloģiju un infrastruktūras jomā. Vai šogad gaidāmi kādi tehnoloģiski uzlabojumi?

– Jā, jums ir pilnīga taisnība – viss ir atkarīgs no speciālistiem, viņu prasmēm un spējām, kas dod iespēju attīstīt jaunus veselības aprūpes pakalpojumus. Tiešs pierādījums tam ir gastroenterologs Jurijs Seļezņovs – pēc viņa iniciatīvas, slimnīca ieviesa jaunu pakalpojumu – kolonoskopiju. Līdz ar to mūsu pacientiem zarnu izmeklēšana ir pieejama tepat Tukumā.

Patlaban ir izsludināta iepirkuma procedūra jauna 16 slāņu datortomogrāfa iegādei. Esošais bija ne tikai fiziski, bet arī morāli novecojis un vairs nenodrošināja mūsu vajadzības. Faktiski – tādas iekārtas kā mūsu vecais tomogrāfs vairs nekur neizmanto. Par datortomogrāfa iegādi ir vienojušies visi mūsu slimnīcas īpašnieki – Tukuma, Jaunpils, Kandavas un Engures pašvaldības. Lēšam, ka jaunā iekārta varētu izmaksāt ap 300 tūkstošu eiro – pašvaldības proporcionāli ir apņēmušās segt šīs izmaksas.

Runājot par infrastruktūru, jāpiemin, ka pērn esam nomainījuši vienu liftu un tagad plānojam līdzekļus arī otra lifta nomaiņai. Tāme sastādīta arī bērnu nodaļas kosmētiskajam remontam.

Darba jau vienmēr pietiek – būtu tikai nauda.

– Runājot par naudu – vai varat iekļauties valsts noteiktajās kvotās? Cilvēkiem taču ir pilnīgi vienalga, kas par to maksā vai nemaksā, – viņi slimnīcā vēršas pēc palīdzības.

– Tas ir vissmagākais jautājums! Tā ir taisnība, ka cilvēkam pienākas palīdzība un mums tā ir jāsniedz. Ja situācija ir akūta, palīdzība tiek sniegta bez diskusijām. Uzņemšanā mums ir arī observācijas gultas, kur varam pavērot slimnieka stāvokli, to stabilizēt un pieņemt lēmumu stacionēt vai palaist uz mājām, piekodinot doties pie ģimenes ārsta. Taču bieži vien cilvēki uz slimnīcu nāk nedēļas nogalēs, kad ģimenes ārstu prakses nestrādā, bet saslimšanas atbilst ģimenes ārstu kompetencei. Būtībā cilvēkiem arī pašiem ir jābūt līdzatbildīgiem par savu veselību – nevajag gaidīt, līdz nonāk līdz krīzei un jāsauc ātrā palīdzība, bet gan laikus jāapmeklē ģimenes ārsts.

– Vai tiešām tiks slēgta Tukuma dzemdību nodaļa?

– Tas vēl nav pilnībā izlemts jautājums, bet ministrs ir izteicis šādu iespēju. Skatoties no finanšu taupības viedokļa, es varu piekrist, jo nodaļā vidēji dzimst viens bērniņš dienā un šādam noslogojumam uzturēt ārstus, vecmātes un telpas nav ekonomiski izdevīgi. Taču, raugoties no sociālās jomas puses, situācija ir pavisam cita – bieži dzemdētājas no laukiem tiek atvestas pēdējā brīdī. Ja ceļš būs tālāks, tad man bail domāt, cik dzemdību nāksies pieņemt mašīnās. Faktiski cietīs lauku un mazāk nodrošinātie cilvēki. Turklāt nodaļā ārstējas arī grūtnieces ar dažādiem sarežģījumiem.

– Jūs šo slimnīcu vadāt jau desmito gadu. Kā jums pašai šķiet – kā tā ir mainījusies?

– Ar šodienas acīm raugoties, redzu, ka pirms desmit gadiem biju ļoti drosmīgi uzņēmusies šo darbu, īsti neapzinoties, cik tas sarežģīts un smags. Taču, domāju, ka esmu strādājusi pietiekami labi, un slimnīca arvien attīstās. Kā galveno panākumu saskatu sadarbības izveidošanu starp slimnīcu un ģimenes ārstiem – bija laiks, kad viņi savā starpā pat nerunāja, tagad strādājam kopā. Ik mēnesi tiekamies ar ģimenes ārstiem un turpmāk arī pašvaldības pārstāvi, jo, runājot par veselības aprūpes problēmām, svarīgs ir visu iesaistīto pušu savstarpējs dialogs. Gandarījums ir arī par veiktajiem slimnīcas infrastruktūras un telpu remontdarbiem, kas šo ēku padara cilvēkiem pievilcīgāku.