Valmierai vajag dzīvokļus un brīvu vietu uzņēmējdarbībai

Ja daudzas pašvaldības domā, ko iesākt ar brīvajām teritorijām, tad Valmierā nekustamā īpašuma pieejamība, precīzāk, tā trūkums, ir aktualitāte numur viens. Dzīvojamā fonda īres cenas privātajā sektorā ir sakāpušas nesamērīgi augstu, kā arī trūkst vietu, kur potenciālie investori varētu uzbūvēt jaunas ražotnes.

Par to intervijā ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.

– Vai Valmierā līdz ar pilsētas domes priekšsēdētāja maiņu ir gaidāmas būtiskas pārmaiņas?

– Ilggadējais domes priekšsēdētājs Inesis Boķis ir mans skolotājs – plecu pie pleca esam nostrādājuši 11 gadu, un daudz no viņa esmu mācījies. Protams, katrs mērs mēģina atstāt ko paliekošu un būtisku pilsētai – darbus, ko iedzīvotāji novērtētu vēl daudzus gadus pēc tam.

Valmiera aug un ir gatava pieņemt jaunus izaicinājumus, kas nesīs pozitīvas izmaiņas gan pilsētas ikdienas dzīves ritumā un konkurētspējā, gan ietekmēs vietas pievilcību.

– Ir pieņemts 2015. gada budžets. Šovasar solītie Eiropas Savienības (ES) fondi līdz pašvaldībām vēl nenonāks, un lielā daļā pašvaldību tas lika ieviest izmaiņas plānošanā. Kā veidojās Valmieras budžets?

– Budžeta pieņemšanas process nebija viegls, tomēr mēs vienmēr esam varējuši samērot savas vēlmes ar iespējām, lai pilsētas attīstība būtu stabila ilgtermiņā. Šajā gadā plānotie ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa attiecībā pret iepriekšējo gadu ir lielākie kopš 2008. gada. Tas lielā mērā saistīts ar izmaiņām iedzīvotāju ienākumu nodokļu sadalījumā starp lielajām pilsētām un novadu pašvaldībām – lielajām pilsētām tika par vienu procentu vairāk nekā iepriekš. Vienlaikus joprojām esam donori – pašvaldība, kas veic iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Atzīmēšu, ka Latvijā, ārpus Rīgas aglomerācijas zonas, ir vairs tikai dažas donoru pašvaldības, tostarp Ventspils, Valmiera un Jelgava (kopumā 16 pašvaldību veic iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā – red.). Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksāsim 860 tūkstošus eiro. Šo naudu atrast budžetā bija visgrūtāk, jo tā ir nauda, kas mums jānoņem Valmieras attīstībai un vajadzībām, piemēram, kaut vai grantēto ielu asfaltēšanai. Apzinoties, ka ES fondu nauda šogad vēl nebūs pieejama, budžetā paredzējām līdzekļus kapitālieguldījumiem, lai arī būvniecības nozarē strādājošiem būtu darbs. Tāpat aktīvi strādājam, lai pilsētā vēl vairāk attīstītos uzņēmējdarbība un ražošana, lai rastos jaunas darba vietas reģionā.

– Pagājušā gada nogalē pieņēmāt pilsētas attīstības plānu. Kādas ir tajā iestrādātās prioritātes?

– Izstrādājot attīstības plānu, redzējām, ka pašvaldībai trūkst teritoriju, ko piedāvāt jaunām ražotnēm un citu veidu uzņēmējdarbībai. Mēs nevaram izmantot 12 hektāru bijušā gaļas kombināta teritorijas, jo tas ir privātīpašums. Pagaidām mūsu rīcībā lielākās industriālās teritorijas ir tikai piecu līdz astoņu hektāru apmērā, kas ir neatbilstoši uzņēmēju un investoru vajadzībām. Vienlaikus strādājam ar privātīpašniekiem, kuru pārvaldībā ir neapbūvētas un degradētas teritorijas pilsētas robežās. Taču daļai šo zemju ir būtiski apgrūtinājumi vai arī īpašnieki nevēlas tās pārdot. Degradētajiem īpašumiem esam piemērojuši 3% nekustamā īpašuma nodokļa likmi no lielākās kadastrālās vērtības, kas vairākus īpašniekus ir pamudinājis sakārtot savu īpašumu, pārdot vai uzsākt tajā saimniecisko darbību. Taču vairāki ir gatavi maksāt arī dubulti, lai tikai neko nevajadzētu mainīt.

Iespēju saredzam sadarbībā ar Beverīnas novada pašvaldību. Plānojam, ka Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā varētu tikt iekļauti 118 hektāru Beverīnas novada teritorijas, lai izveidotu Vidzemes industriālo parku.

Jautājums ir ļoti sarežģīts un prasīs visu iesaistīto pušu vēlmi domāt par ilgtermiņa ieguvumiem, iespējām, ko nedrīkstam palaist garām, lai noturētu cilvēkus reģionos, nodrošinot tiem darba vietas un labklājību. Vienlaikus Vidzemes industriālā parka izveidei būs nepieciešama arī valsts piekrišana un atbalsts normatīvo aktu regulējumā. Ja mums izdosies šo teritoriju attīstīt, tad, piesaistot ES fondu finansējumu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, izveidosim daudzas jaunas darba vietas un celsim visa reģiona konkurētspēju, turklāt varēsim attīstīt ražošanu, efektīvāk izmantojot vietējos resursus, izejvielas un citas priekšrocības. Valmiera ir Vidzemē vispiemērotākā vieta rūpniecības attīstībai, jo mums ir pieejami lielas jaudas elektrotīkli, dabasgāze, ūdens un kanalizācijas sistēma, dzelzceļa infrastruktūra. Mums ir lielisks ģeogrāfiskais novietojums, bet kompaktā pilsētas teritorija šobrīd ierobežo attīstību.

Patlaban Valmierā 21% darbspējīgo iedzīvotāju ir nodarbināti ražošanā – lielākoties eksportspējīgos uzņēmumos. Tieši eksportspējīgas ražotnes ir pamatu pamats visas Latvijas labklājībai. Attīstot jaunas ražotnes, šo procentu varētu būtiski palielināt. Diemžēl, līdz ko vēlamies kaut ko attīstīt, tā vienmēr atradīsies oponenti, kuri mēģinās projektu visiem spēkiem bremzēt.

– Vai tik straujai ražošanas attīstībai pietiek darbaspēka?

– Cilvēki izvēlas Valmieru, jo šeit ir darbs. Statistika liecina, ka Valmierā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir 935 darba vietas, bet tikai 640 cilvēku ir darbspējīgā vecumā. Tātad darba vietu mums ir daudz vairāk nekā darbspējīgo iedzīvotāju.

Pagājušā gada statistikas dati parāda, ka 26% no kopējiem pilsētas iedzīvotājiem šeit nav deklarēti, bet dzīvo un strādā. Mēs esam ieinteresēti, lai viņi deklarētos Valmierā, jo tagad viņu nodokļi nonāk pašvaldībās, kur iedzīvotāji nedzīvo. Lai risinātu šo jautājumu, mums ir nepieciešams palielināt dzīvojamo fondu. Patlaban ir izteikts dzīvokļu deficīts, kā rezultātā ir pieaugušas īres cenas.

Jāatzīmē, ka arī reemigrācijas plānā ir būtiski trūkumi – nav iestrādāts mehānisms, kā cilvēkus, kuri atgriežas Latvijā, nodrošināt ar dzīvesvietu. Arī Valmierā redzam šo problēmu.

– Izskatās, ka arī uzņēmējiem tas rada problēmas ar atbilstoša darbaspēka piesaisti...

– Tieši tā! Uzņēmējiem vajag darbaspēku, bet pilsētā nav, kur dzīvot. Daudzi brauc uz darbu 30 līdz 40 kilometru, bet tas ir apgrūtinoši un maksā dārgi. Teorētiski gan skaitās, ka Valmierā bezdarba līmenis ir 7–7,4% , taču, manuprāt, liela daļa no šiem cilvēkiem vienkārši nevēlas strādāt vai arī nav pieejams darbs atbilstoši viņu specialitātei un vēlamajam atalgojumam. Faktiski bezdarba Valmierā nav. Kopā ar uzņēmējiem esam uzsākuši sarunu, kā radīt visus priekšnoteikumus, lai jaunieši, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību Rīgā, atgrieztos atpakaļ dzimtajā pilsētā, un kā iegūtās zināšanas pielietot reģiona un lauku teritoriju attīstībai.

– Vai ir idejas, kā atrisināt dzīvojamā fonda jautājumu?

– Idejas ir, taču spēkā esošā valsts likumdošana nav atbalstoša mājokļu skaita palielināšanai. Likumdošana atbalsta tikai tās aktivitātes, lai pašvaldība spētu ar mājokļiem nodrošināt maznodrošinātās un grūtībās nonākušās personas, kurām sniegt sociālo palīdzību ir pašvaldības pienākums. Bieži vien mēs atbalstām cilvēkus, kuri nekad nav strādājuši un nekad nestrādās, bet nevaram palīdzēt atrast mājokli cilvēkiem, kuri vēlas strādāt un spēj arī par savu dzīvokli samaksāt. Pašvaldībai ir grūtības piedāvāt dienesta dzīvokli augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri ir nepieciešami Vidzemes slimnīcai, skolām vai citām iestādēm.

No vienas puses, taisnība ir ierēdņiem, kuri saka, ka pašvaldībai nav jāiejaucas privātajā nekustamo īpašumu biznesā, taču – ja privātais bizness neveic investīcijas un šo sfēru neaktualizē, tad kādam tas ir jādara.

– Vai pilsētas iedzīvotāju skaits pieaug tikai uz migrācijas rēķina?

– Nē! Mums ir ļoti laba ziņa – pagājušajā gadā reģistrēts par 40 jaundzimušo valmieriešu vairāk nekā gadu iepriekš, un dzimstības rādītāji ir ar kārtīgu plusa zīmi. Tas parāda, ka pilsēta ir uz pareizā ceļa. Valmiera ir vieta, kur veidot ģimeni – vecākiem ir pieejams darbs, bērniem ir ļoti laba visu līmeņu izglītības sistēma, kā arī aktīva kultūras un sporta dzīve ar šiem procesiem atbilstošu infrastruktūru. Turklāt Valmiera ir viena no drošākajām Latvijas pilsētām.

JĀNIS BAIKS, CV

• Izglītība: Latvijas Universitāte, Vadības un ekonomiskās informātikas fakultāte. Bakalaura grāds biznesa vadībā.

• No 1999. gada 7. jūnija līdz 2002. gada 15. septembrim – Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks.

• No 2002. gada 16. septembra līdz 2013. gada 20. jūnijam – Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektors.

• No 2013. gada 20. jūnija līdz 2014. gada 6. novembrim – Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks.

No 2014. gada 6. novembra – Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs.