Koalīcijā tuvākajā laikā plānots lemt par informatīvo kampaņu saistībā ar gaidāmo referendumu, taču premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") vēlas, lai tā būtu plaša kampaņa par valsts konstitucionālajiem pamatiem.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien konceptuāli vienojusies sagatavot informatīvos materiālus par 18.februārī gaidāmo valodas referendumu, lai tie būtu vieglāk uztverami, tomēr komisijas vadītājs Arnis Cimdars bija piesardzīgs, cik brīva interpretācija komisijai var būt.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atteiks Saeimai atklāt to deputātu vārdus, kas, iespējams, piedalījušies nesenajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien izlems par tautas nobalsošanas datumu, kurā būs jālemj par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, ziņo komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien, 3.janvārī, izlems par tautas nobalsošanas datumu, kurā būs jālemj par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, aģentūrai BNS pavēstīja komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
Referendumu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai nav iespējams atcelt, tomēr jau pirms parakstu vākšanas ierosināšanas būtu vajadzējis vērtēt, vai par šo jautājumu vispār drīkst balsot, otrdien publicētā intervijā "Latvijas Avīzē" paudis premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Latvijā tautas nobalsošanas notiek biežāk nekā citās valstīs, un tas nav labākais no modeļiem lēmumu pieņemšanai, jo šādas tiesības ir deleģētas parlamentam, kur jānotiek izsvērtām diskusijām vēlētāju interesēs, aģentūrai BNS viedokli pauda Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.
Lai gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz iespēju politiskajām partijām veikt aģitāciju un sniegt informāciju sabiedriskajos medijos arī pirms tautas nobalsošanas, reāli šādu iespēju politiķiem nav.
Nacionālā apvienība (NA) atbalsta kampaņas rīkošanu pirms referenduma par grozījumiem Satversmē, kas paredz piemērot valsts valodas statusu krievu valodai, bet sekos līdzi kampaņai izmantojamo līdzekļu apmēram un izlietojumam, teica viens no NA frakcijas līderiem Raivis Dzintars.
Saeimas vairākums šodien noraidīja ieceri par Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās, kas nozīmē, ka politiķi neatbalsta divvalodības ideju un šīs iniciatīvas tālāko virzību, visticamāk, izlems referendums.
Apvienībā "Saskaņas centrs" ietilpstošās Latvijas Sociālistiskās partijas vadītājs Alfrēds Rubiks neplāno piedalīties referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, jo uzskata, ka otra valsts valoda Latvijā nav vajadzīga.
Saeima likumprojektu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 tūkstoši Latvijas pilsoņu, skatīs ārkārtas sēdē ceturtdien, kas būs pēdējā sēde rudens sesijā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien līdz plkst.10 iesniegs Saeimā likumprojektu par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, aģentūru BNS informēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Portāls "Mana balss" iesniedzis Saeimas Juridiskajai komisijai un Saeimas frakcijām likumdošanas iniciatīvu, kas paredz noteikt atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu.
Pēdējos mēnešos noritošā diskusija par krievu valodu kā otru valsts valodu samazinājusi naturalizācijas tempus, jo ir daļa cilvēku, kuri pašlaik nogaida un nesāk naturalizācijas procesu.
Visbiežāk minētais motīvs, kāpēc pilsoņi piedalījās parakstu vākšanā par Satversmes grozījumu ierosināšanu par otru valsts valodu Latvijā, ir pārliecība, ka krievu valodai ir jābūt tādam pat statusam kā latviešu valodai, parādījusi pētījumu kompānijas "GfK" telefonaptauja, kas veikta pēc žurnāla "Ir" pasūtījuma.
Saeima ceturtdien plenārsēdē lems par "Saskaņas centra" (SC) frakcijas piedāvātajiem Valsts valodas likuma grozījumiem, kas paredz mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu atsevišķās pilsētās un novados valsts un pašvaldību institūcijās.
Divi CVK locekli Raimonds Olehno un Elizabete Krivcova uzskata, ka uz Centrālo vēlēšanu komisiju tiek izdarīts politisks spiediens sakarā ar referenduma rīkošanu par Grozījumiem Satversmē par krievu valodu.
Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) 11.Saeimas frakcija uzskata, ka "Vienotības" frakcijas sagatavotie grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kuros kolektīvu iesniegumu parlamentā paredzēts ļaut iesniegt ne mazāk kā 5000 valsts pilsoņu, ierobežo Latvijas nepilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju tiesības.