Saeima likumprojektu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 tūkstoši Latvijas pilsoņu, skatīs ārkārtas sēdē ceturtdien, kas būs pēdējā sēde rudens sesijā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien līdz plkst.10 iesniegs Saeimā likumprojektu par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, aģentūru BNS informēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Portāls "Mana balss" iesniedzis Saeimas Juridiskajai komisijai un Saeimas frakcijām likumdošanas iniciatīvu, kas paredz noteikt atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu.
Pēdējos mēnešos noritošā diskusija par krievu valodu kā otru valsts valodu samazinājusi naturalizācijas tempus, jo ir daļa cilvēku, kuri pašlaik nogaida un nesāk naturalizācijas procesu.
Visbiežāk minētais motīvs, kāpēc pilsoņi piedalījās parakstu vākšanā par Satversmes grozījumu ierosināšanu par otru valsts valodu Latvijā, ir pārliecība, ka krievu valodai ir jābūt tādam pat statusam kā latviešu valodai, parādījusi pētījumu kompānijas "GfK" telefonaptauja, kas veikta pēc žurnāla "Ir" pasūtījuma.
Saeima ceturtdien plenārsēdē lems par "Saskaņas centra" (SC) frakcijas piedāvātajiem Valsts valodas likuma grozījumiem, kas paredz mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu atsevišķās pilsētās un novados valsts un pašvaldību institūcijās.
Divi CVK locekli Raimonds Olehno un Elizabete Krivcova uzskata, ka uz Centrālo vēlēšanu komisiju tiek izdarīts politisks spiediens sakarā ar referenduma rīkošanu par Grozījumiem Satversmē par krievu valodu.
Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) 11.Saeimas frakcija uzskata, ka "Vienotības" frakcijas sagatavotie grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kuros kolektīvu iesniegumu parlamentā paredzēts ļaut iesniegt ne mazāk kā 5000 valsts pilsoņu, ierobežo Latvijas nepilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju tiesības.
"Saskaņas centra" (SC) frakcijas viedoklis Saeimas balsojumā pirms nākamgad gaidāmā referenduma ierosināšanas par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, pretēji pašlaik esošajai viedokļu dažādībai, būs vienots.
Pēdējo mēnešu laikā Valsts valodas centrā (VVC) pieaudzis sūdzību skaits par valsts valodas pārkāpumiem un kopumā šogad fiksēti jau 1010 pārkāpumi salīdzinājumā ar aptuveni 800 pērn gada laikā sastādītajiem protokoliem, otrdien vēsta laikraksts "Diena".
Koalīciju veidojošās partijas Vienotības, Zatlera Reformu partijas un Nacionālā apvienība izplatījušas kopīgu paziņojumu, kurā aicina visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties tautas nobalsošanā, kas visticamāk notiks pēc tam, kad Saeima neatbalstīs Satversmes grozīšanu.
Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija aicina piedalīties nākamgad gaidāmajā referendumā un savākt vienu miljonu parakstu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Ņemot vērā parakstu vākšanu par krievu valodu, nav pazīmju par iespējamiem konfliktiem sabiedrībā, taču iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Zatlera Reformu partija) ir gatavs iniciēt parakstu vākšanas finansēšanas regulējumu, kāda pašlaik nav.
Parakstu vākšana par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā apgrūtinās tālāku sabiedrības tuvināšanos, kas notikusi iepriekšējo 20 gadu laikā, bet liela efekta tai nebūs, trešdien publicētā intervijā laikrakstā "Druva" norādījis Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien lems par iespējamu Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova ("Saskaņas centrs") sodīšanu saistībā ar deputāta zvēresta pārkāpšanu, piedaloties parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Latviešu valodas konstitucionālās aizsardzības līmenis ir augsts, jo krievu valodas noteikšanai par otru valsts valodu referendumā par to būtu jānobalso vismaz pusei balsstiesīgo pilsoņu, kas ir maz ticams scenārijs, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" sacīja konstitucionālo tiesību eksperts, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
"Latviskajās" pašvaldībās strādājošiem parakstu vācējiem bezdarbība un tie lasa grāmatas un žurnālus, ada vai labo burtnīcas un veic citas aktivitātes, pirmdien vēsta laikraksts "Diena".
Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pagaidām nav viennozīmīgas atbildes, vai tai būtu jāpublisko to cilvēku vārdi, kas ir piedalījušies parakstu vākšanā par otru valsts valodu.
Ar Rīgas mēra, apvienības "Saskaņas centrs" (SC) valdes priekšsēdētāja Nila Ušakova vārdu skrejlapās, kas iemestas Rīgas iedzīvotāju pastkastēs, informē par iecirkņiem, kuros parakstīties "par krievu valodu", un savu motivāciju piedalīties parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodas statusa maiņu, novēroja aģentūra BNS.
Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs ir parakstījies par referenduma rīkošanu par krievu valodas kā otras valsts valodas noteikšanu. Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem tika lūgti novērtēt, vai viņi atbalsta N.Ušakova rīcību parakstoties par referenduma rīkošanu krievu valodas kā otras valsts valodas notiekšanai.