"Saskaņas centra" (SC) frakcijas viedoklis Saeimas balsojumā pirms nākamgad gaidāmā referenduma ierosināšanas par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, pretēji pašlaik esošajai viedokļu dažādībai, būs vienots.
Kāds tas būs, pagaidām nevar prognozēt, jo līdz tam ir jānonāk frakcijas iekšējās diskusijās, otrdien, atbildot uz jautājumu, ko SC teiks saviem vēlētājiem referenduma priekšvakarā, žurnālistiem sacīja SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
"Ko es varu pateikt – mēs rīkosimies monolīti un motivēti. Mēs pirms tam ļoti publiski pateiksim, ko mēs darām un kāpēc. Būs 31 balss, frakcija būs vienprātīga, es par to nešaubos," uzsvēra Urbanovičs.
"Skaidrs, ka Saeimā balsojums šai iniciatīvai būs negatīvs. Mums ir frakcijā, tāpat kā apvienībā, cilvēki, kuri labprātāk balsotu par un kuri nekad nebalsos par. Tie pirmie ir mazāk kategoriski, tie otrie vairāk. Es neforsēju šo pasākumu, jo mums ir svarīgi, lai notiktu diskusija. Mēs to [galējā viedokļa paušanu] vilksim līdz pēdējam brīdim," paskaidroja Urbanovičs.
Viņš atzina, ka var nojaust, kāds būs frakcijas viedoklis, un zina, kā vajadzētu pareizi rīkoties, taču viņš nevēlas šo viedokli ar savu personīgo nostāju kaut kā ietekmēt.
SC līderis arī uzsvēra, ka laika gaitā savu viedokli argumentēs un cīnīsies par tā pareizību, izmantojot "visu savu pieredzi, nekaunību un autoritāti", taču pirms tam vajadzīga viedokļu apmaiņa frakcijā.
Izejot no rīcības, kā SC nobalsos parlamentā, izrietēs arī tālākā retorika attiecībā uz referendumu. Urbanovičs izteica savu personīgo redzējumu, ka atsevišķu SC pārstāvju, ieskaitot Nilu Ušakovu, publiski paustais viedoklis piedalīties parakstu vākšanā, bijis protests, taču ne pret latviešiem un latviešu valodu.
"Diemžēl tas tika pārvērsts, kas bija šā manevra neizbēgams bonuss, ka tā ir iestāšanās pret latviešiem. Savukārt man kā latvietim un kā šīs iniciatīvas atbalstītājam ir svarīgi pierādīt latviešiem, ka šis nebija solis pret viņiem. Visa mūsu nākamā rīcība būs, lai pierādītu plašai latviešu tautai, tiem, kas gribēs dzirdēt, ka mēs nevienu brīdi neesam bijuši pret latviešu valodu kā vienīgo valodu vai pret latviešiem vispār," pastāstīja Urbanovičs.
Viņš piemetināja, ka parakstu vākšanas dēļ sabiedrībā sākusies eskalācija noteikti nav SC sākta, jo aizmetņi tai meklējami Nacionālās apvienības šogad rīkotajā parakstu vākšanā par izglītību tikai latviešu valodā, kā arī SC atstāšanā aiz borta valdības veidošanas laikā.
Jau vēstīts, ka valdošās koalīcijas partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība aicina Latvijas iedzīvotājus aktīvi piedalīties nākamgad gaidāmajā referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aģentūrai BNS paziņoja "Vienotības" preses sekretāre Laila Timrota.
Triju partiju izplatītajā kopīgajā paziņojumā teikts, ka, piedaloties referendumā un balsojot pret, "mēs vēlreiz apliecināsim un nostiprināsim Latvijas valsts nacionālo un demokrātisko identitāti un latviešu valodu kā kopīgu pamatu visiem Latvijas iedzīvotājiem un saliedētai sabiedrībai".
Partijas arī uzsver, ka augstu novērtē to Latvijas krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu tautību politiķu un sabiedrisko darbinieku nostāju, kuri ir aicinājuši neiesaistīties kampaņā pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un nosoda mēģinājumus apšaubīt Latvijas valstiskuma pamatus un sašķelt Latvijas sabiedrību.
Arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija pirmdien izplatīja paziņojumu, kurā aicina piedalīties nākamgad gaidāmajā referendumā un vismaz miljonam balsstiesīgo iestāties par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Saskaņā ar provizoriskajiem datiem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki.
Tuvākajās četrās nedēļās CVK visus parakstus saskaitīs un pārbaudīs. Ja derīgo parakstu skaits pārsniegs 10% no pagājušajās vēlēšanās nobalsojušajiem jeb būs parakstījušies 154 379 vēlētāji, CVK tos iesniegs Valsts prezidentam iesniegšanai Saeimā. Parlaments par šo likumprojektu varētu balsot pavasara sesijā.
Parakstu skaits gan vēl var mainīties. Tas būs atkarīgs no tā, vai cilvēki, kas pirmajā parakstu vākšanas kārtā nodeva savu parakstu pie notāra, būs aizgājuši parakstīties arī otro reizi. Pirmajā kārtā parakstījās vairāk nekā 12 tūkstoši.
Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.
Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Satversmes grozījumus izstrādājusi biedrība "Dzimtā valoda".