Referenduma organizēšanai par Satversmes grozījumiem saistībā ar krievu valodas statusu Latvijā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) no valsts budžeta prasīs 1,7 miljonus latu, piektdien LNT rīta raidījumā pavēstīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Daudziem vēlētājiem un daļai politiķu šķiet, ka referendumā par divvalodību jautājums tiks definēts pārāk sarežģīti. Lai gan Centrālā vēlēšanu komisija uzstāj, ka šobrīd izraudzītais formulējums ir juridiski viskorektākais, tā tomēr ir atvērta priekšlikumiem par jautājuma uzlabošanu, un galīgais lēmums tiks pieņemts līdz 11. janvārim.
Ja krievu valoda Latvijā kļūs par otru valsts valodu, Latvijā gaidāms cittautiešu pieplūdums, kas pretendēs uz varu, liecina politoloģes Ilzes Ostrovskas teiktais piektdienas rītā intervijā Latvijas Radio.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars ir atvērts priekšlikumiem par referenduma jautājumu formulēšanu; galīgais lēmums par to būtu jāpieņem līdz 11.janvārim.
Pēc vairāku sūdzību saņemšanas, Neatkarīgo deputātu grupa oficiālā vēstulē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Arnim Cimdaram, aicinājusi Centrālo vēlēšanu komisiju pārskatīt savu lēmumu un piedāvājusi kā papildināt 18. februāra tautas nobalsošanas zīmi.
Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") aicinājis mazākumtautību nevalstiskās organizācijas skaidrot saviem biedriem un atbalstītājiem Latvijas valsts konstitucionālos pamatus pirms 18.februārī gaidāmā referenduma par valodu.
Rīgas mērs un "Saskaņas centra" (SC) līderis Nils Ušakovs piedalīsies 18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai un balsos par.
Valsts prezidents Andris Bērziņš un premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") ir apņēmības pilni pirms referenduma par Satversmes grozījumiem aktīvi izskaidrot savu viedokli krievvalodīgajos medijos.
Koalīcijā tuvākajā laikā plānots lemt par informatīvo kampaņu saistībā ar gaidāmo referendumu, taču premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") vēlas, lai tā būtu plaša kampaņa par valsts konstitucionālajiem pamatiem.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien konceptuāli vienojusies sagatavot informatīvos materiālus par 18.februārī gaidāmo valodas referendumu, lai tie būtu vieglāk uztverami, tomēr komisijas vadītājs Arnis Cimdars bija piesardzīgs, cik brīva interpretācija komisijai var būt.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atteiks Saeimai atklāt to deputātu vārdus, kas, iespējams, piedalījušies nesenajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien izlems par tautas nobalsošanas datumu, kurā būs jālemj par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, ziņo komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien, 3.janvārī, izlems par tautas nobalsošanas datumu, kurā būs jālemj par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, aģentūrai BNS pavēstīja komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
Referendumu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai nav iespējams atcelt, tomēr jau pirms parakstu vākšanas ierosināšanas būtu vajadzējis vērtēt, vai par šo jautājumu vispār drīkst balsot, otrdien publicētā intervijā "Latvijas Avīzē" paudis premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Latvijā tautas nobalsošanas notiek biežāk nekā citās valstīs, un tas nav labākais no modeļiem lēmumu pieņemšanai, jo šādas tiesības ir deleģētas parlamentam, kur jānotiek izsvērtām diskusijām vēlētāju interesēs, aģentūrai BNS viedokli pauda Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.
Lai gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz iespēju politiskajām partijām veikt aģitāciju un sniegt informāciju sabiedriskajos medijos arī pirms tautas nobalsošanas, reāli šādu iespēju politiķiem nav.
Nacionālā apvienība (NA) atbalsta kampaņas rīkošanu pirms referenduma par grozījumiem Satversmē, kas paredz piemērot valsts valodas statusu krievu valodai, bet sekos līdzi kampaņai izmantojamo līdzekļu apmēram un izlietojumam, teica viens no NA frakcijas līderiem Raivis Dzintars.
Saeimas vairākums šodien noraidīja ieceri par Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās, kas nozīmē, ka politiķi neatbalsta divvalodības ideju un šīs iniciatīvas tālāko virzību, visticamāk, izlems referendums.
Apvienībā "Saskaņas centrs" ietilpstošās Latvijas Sociālistiskās partijas vadītājs Alfrēds Rubiks neplāno piedalīties referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, jo uzskata, ka otra valsts valoda Latvijā nav vajadzīga.