Šodien notiks Satversmes tiesas 2. kolēģijas sēde. Tajā tiesneši paredzējuši pieņemt lēmumu par to, vai apturēt 18. februārī plānoto tautas nobalsošanu par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.
Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzskata, ka tautas nobalsošanas apturēšana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, būtu absurds.
ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa ziņo, ka piektdien plkst. 11 notiks tiesas kolēģijas sēde, kur tiesneši paredzējuši pieņemt lēmumu attiecībā uz deputātu pieteikumu, kurā deputāti apstrīdējuši grozījumus Satversmē, kas attiecas uz krievu valodas statusu, un lūguši piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18. februārī plānotā referenduma norisi.
Kamēr Satversmes tiesa vēl tikai spriež par divvalodības referenduma iesaldēšanu, Saeima sākusi darbu, lai turpmāk vairs nepieļautu gadījumus, kad tiek mēģināts mainīt valstiskuma pamatvērtības.
"Katrai valstij ir pamatvērtības, kas valsti padara par to, kas tā ir. Latviešu valoda ir Latvijas pamatvērtība - identitātes pamats un valstiskuma kodols, un tieši ar latviešu valodas kā valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas starpniecību un palīdzību gan pilsoņi, gan citi iedzīvotāji īsteno savas tiesības un uzņemas arī pienākumus," norāda Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis.
Saeima sākusi darbu pie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātajām izmaiņām Satversmē, lai noteiktu konstitucionālās vērtības - tostarp valodu - kā negrozāmas.
Piektdien notiks Centrālās vēlēšanu komisijas sēde, kurā paredzēts pārrunāt aktualitātes tautas nobalsošanas sagatavošanā, izveidot vēlēšanu iecirkņus un vēlēšanu iecirkņu komisijas ārvalstīs, apstiprināt kārtību, kādā sarīkojama tautas nobalsošana ieslodzījuma vietās, kā arī lemt par pašvaldību rosinātajām izmaiņām Latvijas vēlēšanu iecirkņu sarakstā.
Biedrības Dzimtā valoda priekssēdētājs Vladimirs Lindermans, kura vadītā organizācija iniciēja parakstu vākšanu par divvalodības ieviešanu Latvijā, uzskata: 30 Saeimas deputātu vēršanās Satversmes tiesā ar lūgumu izvērtēt referenduma likumību ir ar pseidojuridisku demagoģiju nomaskēts valsts apvērsuma mēģinājums.
Līdztekus peripetijām ap divvalodības referendumu nacionālo jautājumu Latvijā saasina arī parakstu vākšana par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Akcijas atbalstītāji ir pārliecināti: pilsonības akcijai esot reālas iespējas sasniegt mērķi, jo tā saistīta ar izmaiņām likumā, nevis Satversmē.
Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta ieceri organizēt pilsoņu debates par integrāciju, iesaistot tajās pēc nejaušas atlases ielūgtus dalībniekus – Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, dažādu tautību pārstāvjus, visu reģionu iedzīvotājus no dažādām vecuma grupām un profesijām.
Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderis un Saeimas deputāts Valdis Zatlers uzskata, ka tautas nobalsošanai par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, vajadzētu notikt, liecina politiķa teiktais otrdien Latvijas Televīzijā.
Lai gan vēl nav zināms, vai referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai notiks, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pirmdien atbalstīja Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) pieprasījumus par papildu finansējumu tautas nobalsošanas atspoguļošanai, aģentūrai BNS apstiprināja sabiedrisko mediju pārstāvji.
Lai atzītu, ka referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu ir antikonstitucionāls, Satversmes tiesai (ST) argumenti būs, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Par krievu valodas referenduma apturēšanu Satversmes tiesa (ST) var lemt jau nākamnedēļ un, iespējams, tas tiks apturēts. Tādu varbūtību TV3 raidījumam “Nekā Personīga” izteica ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien, 16.janvārī, plāno slēgt līgumu par vēlēšanu zīmju iespiešanu izsludinātajai tautas nobalsošanai par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, pastāstīja komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nebija rīcības brīvības jautājumā par Satversmes grozījumu nodošanu parlamentam, aģentūrai BNS norādīja Valsts prezidenta kancelejā (VPK).
Iesniegumu Satversmes tiesai (ST) ar aicinājumu apturēt referendumu, kurā jālemj par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, parakstījuši 30 deputāti.
Nacionālās apvienības atbalstītājs, ārzemju latvietis Aivars Slucis šodien Latvijas lielākajos laikrakstos ievietojis apmaksātu publikāciju, kurā Valsts prezidentu Andri Bērziņu sauc par "vecu komunistu, pārkrievotu padomju cilvēku un oligarhu", kurš divvalodības referendumā palīdz "Saskaņas centram".
Nacionālā apvienība (NA) vēl skaidri nevar atbildēt, vai Satversmes tiesai lūgs apturēt arī 18.februārī gaidāmo referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, liecina NA līdera Gaida Bērziņa teiktais.