Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nebija rīcības brīvības jautājumā par Satversmes grozījumu nodošanu parlamentam, aģentūrai BNS norādīja Valsts prezidenta kancelejā (VPK).
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja un bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne ("Vienotība") iepriekš sacīja, ka prezidents varējis šajā gadījumā apsvērt, vai Saeimai nodot grozījumus, kas paredz divvalodību Latvijā. Tāpat viņa norādīja, ka konstitucionālo tiesību ekspertiem būtu jāapspriež jautājums, vai Satversmes 78.pants uzliek pienākumu prezidentam saistībā ar referendumu veikt tikai tehniska starpnieka lomu starp Centrālo vēlēšanu komisiju un Saeimu.
Prezidenta Preses dienestā aģentūrai BNS norādīja, ka par Valsts prezidenta tiesībām nenodot Saeimai likumprojektu juridiskā analīze jau ir veikta.
"Autoritatīva juridiskā literatūra ir devusi skaidru atbildi uz šo jautājumu, proti, profesors K.Dišlers grāmatā "Ievads Latvijas valststiesību zinātnē" (1930) 171.lappusē skaidri norāda, ka Valsts prezidentam nav rīcības brīvības šajā jautājumā," uzsvēra prezidenta pārstāvji.
Dišlers savā grāmatā, pētot 78.pantu, norāda, ka arī likumā par tautas nobalsošanu ir atrodams vēl viens prezidenta pienākums piedalīties tiešā tautas likumdošanā. "Ja Saeima nepieņem tautas ierosināto likumprojektu bez pārgrozījumiem saturā, tad Valsts prezidentam jāizsludina tautas nobalsošana," teikts likumā.
Līdz ar to profesors uzsver, ka abos gadījumos – gan Satversmes 78.pantā, gan likumā par tautas nobalsošanu – "prezidenta brīvas gribas izpausmei nav vietas, viņam tikai jāizpilda likumā noteikti apzīmētā darbība".
Tādējādi attiecīgie prezidenta akti nav rīkojumi, bet gan "vienkārši izpildu akti, un kontrasignācija tiem nav vajadzīga", paskaidro Dišlers.
Prezidenta kanceleja gan nekomentēja Konstitucionālo tiesību komisijas topošā atzinuma saturu, uzsverot, ka aplūkojamo jautājumu loks atkarīgs no komisijas locekļiem.
Atzinums gaidāms janvāra beigās vai februārī.
Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība ceturtdien ir iesniegusi Satversmes tiesā pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem. Iesniegumu tiesai parakstījuši 30 deputāti.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Satversmei neatbilst likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atsevišķi panti, kā arī Valsts prezidenta lēmums un Saeimas Prezidija atzinums.