Līdztekus peripetijām ap divvalodības referendumu nacionālo jautājumu Latvijā saasina arī parakstu vākšana par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Akcijas atbalstītāji ir pārliecināti: pilsonības akcijai esot reālas iespējas sasniegt mērķi, jo tā saistīta ar izmaiņām likumā, nevis Satversmē.
Kustība Par vienlīdzīgām tiesībām sākusi parakstu vākšanu, lai ierosinātu referendumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem valstī dzīvojošajiem cittautiešiem. Pirmajā posmā jāsavāc 10 000 Latvijas pilsoņu paraksti. Ja tas izdosies, Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būs jāorganizē otrais posms, kurā jāsavāc aptuveni 153 000 pilsoņu paraksti. Ja arī tas tiks izdarīts, sekos referendums.
Viena no organizācijām, kas pilsonības jautājumu aktualizē jau gadu desmitiem, ir partija Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), kura pēc ilgiem parlamentārās darbības gadiem zaudēja pārstāvniecību 10. Saeimā. Tās līderis Jakovs Pliners atgādina, ka PCTVL ar iniciatīvu par plašāku pilsonības piešķiršanu nāca klajā jau pērnā gada rudenī un tieši septembrī aizsāktie procesi bijuši par pamatu tagadējai parakstu vākšanai. Ar to J. Pliners noliedz, ka jaunas kampaņas rīkošana ir atbildes reakcija uz centieniem izgāzt divvalodības referendumu. «Nedomāju, ka latvietim kļūst labāk no tā, ka viņa kaimiņš ir nepilsonis,» komentē politiķis. «Lielais nepilsoņu skaits pirmām kārtām ir kaitīgs pašai Latvijai. Tā ir lielākā mūsu valsts neatkarības gadu kļūda. Šie cilvēki nejūtas piederīgi valstij.» Tāpat J. Pliners atgādina: saskaņā ar likumdošanu divvalodības referendums, kas saistīts ar izmaiņām Satversmē, sasniegtu savu mērķi tikai tad, ja par grozījumiem balsotu vismaz puse no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 771 tūkstotis pilsoņu. Pilsonības jautājumu regulē likums, kura mainīšanai referenduma ceļā nepieciešams daudz mazāks atbalstītāju skaits. Tieši tāpēc akcijai esot daudz lielākas izredzes sasniegt mērķi.
Arī CVK pārstāve Kristīne Bērziņa apstiprina: lai referenduma ceļā mainītu kādu likumu, jābūt diviem nosacījumiem, tautas nobalsošanā jāpiedalās vismaz pusei no vēlētājiem, kuri piedalījušies iepriekšējās vēlēšanās, kā arī vairākumam balsotāju jābūt par izmaiņām. Tā kā
11. Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 469 vēlētāji, tad vienkārši aprēķini liecina: ja pilsonības jautājums tiks lemts referendumā, tas skaitīsies noticis pat tad, ja tajā piedalīsies tikai 458 235 pilsoņi. Savukārt izmaiņu veikšanai pilsonības piešķiršanas kārtībā pietiktu ar mazāk nekā 230 tūkstošiem balsu.