Kamēr Satversmes tiesa vēl tikai spriež par divvalodības referenduma iesaldēšanu, Saeima sākusi darbu, lai turpmāk vairs nepieļautu gadījumus, kad tiek mēģināts mainīt valstiskuma pamatvērtības.
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātās izmaiņas Satversmē, kas konstitucionālās pamatvērtības – tostarp valsts valodu – noteiktu kā negrozāmas. Par šādas diskusijas uzsākšanu balsoja 78 deputāti, pret bija četri politiķi, trīs – atturējās.
Tā kā tiek rosināts grozīt Latvijas Republikas Satversmi, šīs iniciatīvas apspriešana noritēs visās Saeimas komisijās, par galveno nosakot Juridisko komisiju. ZZS aicina mainīt Satversmes 73. pantu, nosakot, ka: «Tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus.» Tikmēr attiecīgā Satversmes panta šā brīža redakcijā tiek runāts vienīgi par to, ka tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumu par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, karaklausību, kara pasludināšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.
Ceturtdien Saeimas debatēs ZZS pārstāvis Jānis Vucāns skaidroja, ka plānotās izmaiņas turpmāk liegtu nodot tautas nobalsošanai tādas iniciatīvas, kas apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus. «Līdztekus tam diskomfortam, ko rada ekonomiskās un finansiālās problēmas, Latvijas iedzīvotāji šobrīd ir spiesti dzīvot arī politiķu iniciētā diskomfortā, kas saistīts ar savstarpējo rēķinu kārtošanu, izmantojot valsts valodas jautājumu. Valsts valoda tāpat kā teritorijas nedalāmība, demokrātiskais parlamentārisms, valsts simbolika – tās ir tās svētās lietas, uz kurām balstīta Latvijas kā nacionālas valsts veidošana. Spēlēšanās ar šīm lietām nav pieļaujama. Un tā ir jāizbeidz, jo tā grauj gan mūsu valsts starptautisko prestižu, gan arī traucē dzīvot mums pašiem,» komentēja politiķis.
Savukārt ZZS pārstāve Iveta Grigule, kura vienīgā no savienības parakstīja koalīcijas lūgumu Satversmes tiesai izvērtēt divvalodības referenduma likumību, no Saeimas tribīnes atgādināja: «Politikā var vienoties par dažādiem kompromisiem, bet ir lietas, par kurām nevar būt kompromisu, un valodas jautājums ir viens no tiem. Mēs nepiekrītam, ka Latvijā uz līdzīgiem pamatiem iespējams pastāvēt divām valsts valodām. To nebija paredzējuši tie, kas cēla šo valsti un kas rakstīja šo Satversmi. Šobrīd ierosinātais referendums ir pilnīgā pretrunā ar mūsu Satversmes garu un būtību. Un, lai nākotnē neatkārtotos līdzīgas nejēdzības, ir jāmaina Satversme. Nekādām iebildēm šeit nevajadzētu būt, jo tādi negrozāmi panti ir gan Francijas, gan Vācijas un citu – daudz mazāk apdraudētu – tautu konstitūcijās.»
Jāatgādina, ka diskusiju par Latvijas valstiskuma pamatvērtībām veicinājis 18. februārī gaidāmais referendums par divvalodības ieviešanu. Šobrīd šīs tautas nobalsošanas likumību vērtē Satversmes tiesa, kas, iespējams, jau šodien varētu lemt par referenduma iesaldēšanu līdz galīgā lēmuma pieņemšanas brīdim.