Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzskata, ka tautas nobalsošanas apturēšana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, būtu absurds.
Intervijā Latvijas Radio Endziņš uzsvēra, ka ST ir jārīkojas atbilsoši likumam, kas paredz procedūru, kam jānotiek pēc desmitās daļas vēlētāju parakstu savākšanas.
"Lemt apturēt kaut kādu procesu, pie tam, kuras iniciatori ir vairāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, ir absurds. Neviens normāli domājošs cilvēks neuzskatīs, ka valsts valoda nav aizsargājama, tā ir konstitucionāla vērtība un viens no pamatiem, bet ir jārīkojas atbilstoši likuma prasībām, tai pašai Satversmei. Ja Centrālā vēlēšanu komisija ir konstatējusi, ka ir desmitā daļa parakstu, tālāk ir process, ko paredz Satversme," uzsver Endziņš.
Viņš teica, ka apbrīno deputātus, kuri šādu pieteikumu vispār ST ir iesnieguši.
"Ja mēģinām izcelt 4.pantu, kas nosaka, ka valsts valoda ir latviešu valoda, tad 2.pants pasaka, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Šī viena desmitā daļa arī ir Latvijas tautas daļa. Iznāk, ka tiek pretstatīti divi Satversmes panti," sacīja tieslietu eksperts.
Lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos, drīzāk esot jādomā par nepieciešamajām izmaiņām Satversmē, iespējams, lai noteiktu neaizskaramos pantus.
"Ja viena desmitā daļa ir izvirzījusi, tad iesim visi uz referendumu un balsosim pret šādu iniciatīvu. Tā šobrīd var būt vienīgā atbilde. Veikt ažiotāžu par referenduma atlikšanu, tas nozīmē cirst sunim asti pa gabaliņiem un beigās nocirst pavisam. Vispirms nobalsosim pret šādu iniciatīvu un tad domāsim," sacīja Endziņš.
ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa aģentūrai BNS pavēstīja, ka piektdien plkst. 11 notiks tiesas kolēģijas sēde, kur tiesneši paredzējuši pieņemt lēmumu par deputātu pieteikumu, kurā deputāti apstrīdējuši grozījumus Satversmē, kas attiecas uz krievu valodas statusu, un lūguši piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt referendumu.
Plānots, ka referendumam jānotiek 18.februārī un tas būtu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.