Valdība otrdien lems par 1,7 miljonu latu piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), lai sagatavotos 18.februārī paredzētajai tautas nobalsošanai.
Satversmes tiesa (ST) pēc pagājušajā piektdienā pieņemtā lēmuma neapturēt valodas referendumu saņēmusi apvainojošu vēstuli no Latvijas Republikas Tautas tribunāla, kurš savulaik piespriedis augstāko soda mēru vairākiem politiķiem.
Lai arī tikai pagājušās nedēļas beigās kļuva zināms, ka Satversmes tiesa (ST) referendumu par divvalodību neapturēs, Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) tas gatavošanos referendumam nav apgrūtinājis.
"Valdis Zatlers ar saviem skaļajiem paziņojumiem grib slēpt un aizēnot faktu, ka vienīgi viņa partija Saeimas sēdē balsoja „pret” to, lai Satversmes panti par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Latvijas teritorijas nedalāmību tiktu nostiprināti kā negrozāmi," uzskata viena no Satversmes grozījumu iniciatorēm un iesniedzējām, 11. Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS).
Valdība otrdien lems par 1,7 miljonu latu piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), lai sagatavotos 18.februārī paredzētajai tautas nobalsošanai.
Pēc nepilna mēneša gaidāmajā referendumā ir ļoti būtiski pasaulei parādīt, cik Latvijas iedzīvotāju ir pret citu valsts valodu, intervijā TV3 ziņu raidījumam norādīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja Ārlietu ministrijas ierosinājumu 18.februāra tautas nobalsošanai ārvalstīs izveidot 85 vēlēšanu iecirkņus 41 valstī.
Šodien notiks Satversmes tiesas 2. kolēģijas sēde. Tajā tiesneši paredzējuši pieņemt lēmumu par to, vai apturēt 18. februārī plānoto tautas nobalsošanu par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.
Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzskata, ka tautas nobalsošanas apturēšana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, būtu absurds.
ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa ziņo, ka piektdien plkst. 11 notiks tiesas kolēģijas sēde, kur tiesneši paredzējuši pieņemt lēmumu attiecībā uz deputātu pieteikumu, kurā deputāti apstrīdējuši grozījumus Satversmē, kas attiecas uz krievu valodas statusu, un lūguši piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18. februārī plānotā referenduma norisi.
Kamēr Satversmes tiesa vēl tikai spriež par divvalodības referenduma iesaldēšanu, Saeima sākusi darbu, lai turpmāk vairs nepieļautu gadījumus, kad tiek mēģināts mainīt valstiskuma pamatvērtības.
"Katrai valstij ir pamatvērtības, kas valsti padara par to, kas tā ir. Latviešu valoda ir Latvijas pamatvērtība - identitātes pamats un valstiskuma kodols, un tieši ar latviešu valodas kā valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas starpniecību un palīdzību gan pilsoņi, gan citi iedzīvotāji īsteno savas tiesības un uzņemas arī pienākumus," norāda Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis.
Saeima sākusi darbu pie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātajām izmaiņām Satversmē, lai noteiktu konstitucionālās vērtības - tostarp valodu - kā negrozāmas.
Piektdien notiks Centrālās vēlēšanu komisijas sēde, kurā paredzēts pārrunāt aktualitātes tautas nobalsošanas sagatavošanā, izveidot vēlēšanu iecirkņus un vēlēšanu iecirkņu komisijas ārvalstīs, apstiprināt kārtību, kādā sarīkojama tautas nobalsošana ieslodzījuma vietās, kā arī lemt par pašvaldību rosinātajām izmaiņām Latvijas vēlēšanu iecirkņu sarakstā.
Biedrības Dzimtā valoda priekssēdētājs Vladimirs Lindermans, kura vadītā organizācija iniciēja parakstu vākšanu par divvalodības ieviešanu Latvijā, uzskata: 30 Saeimas deputātu vēršanās Satversmes tiesā ar lūgumu izvērtēt referenduma likumību ir ar pseidojuridisku demagoģiju nomaskēts valsts apvērsuma mēģinājums.
Līdztekus peripetijām ap divvalodības referendumu nacionālo jautājumu Latvijā saasina arī parakstu vākšana par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Akcijas atbalstītāji ir pārliecināti: pilsonības akcijai esot reālas iespējas sasniegt mērķi, jo tā saistīta ar izmaiņām likumā, nevis Satversmē.
Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta ieceri organizēt pilsoņu debates par integrāciju, iesaistot tajās pēc nejaušas atlases ielūgtus dalībniekus – Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, dažādu tautību pārstāvjus, visu reģionu iedzīvotājus no dažādām vecuma grupām un profesijām.
Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderis un Saeimas deputāts Valdis Zatlers uzskata, ka tautas nobalsošanai par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, vajadzētu notikt, liecina politiķa teiktais otrdien Latvijas Televīzijā.