Lai atzītu, ka referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu ir antikonstitucionāls, Satversmes tiesai (ST) argumenti būs, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Eiropas Savienības tiesas tiesnesis un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs Egils Levits raidījumam sacīja, ka nevēlas būt Satversmes tiesnešu vietā, taču “konstitucionālā teorija saka, ka Satversmei ir zināms kodols un to nevar tik vienkārši mainīt. Šai kodolā katrā ziņā ietilpst demokrātiskas valsts princips, tiesiskas valsts princips, sociāli atbildīgas valsts princips un nacionālas valsts princips. Latvija ir dibināta kā nacionāla valsts latviešu tautas pašnoteikšanās rezultātā un šis moments atspoguļojas tieši Satversmes 4. pantā.”
Pantu, kurā rakstīts, ka “valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru,” Levits uzskata par referenduma ceļā negrozāmu.
Uz jautājumu, vai nepieciešamas arī izmaiņas Satversmē, ja ST savā spriedumā atzīs, ka referendums ir antikonstitucionāls, Levits atbildēja: viņaprāt būtu labi, ka Satversmes kodols tiktu atspoguļots, papildinot tās tekstu ar preambulu. Līdzīgi esot rīkojušās daudzas valstis, kuru konstitūcijas rakstītas pēc Otrā Pasaules kara, piemēram, Polija, Lietuva, arī Igaunija, kur noteikts, ka valsts uzdevums ir gādāt par pamatnācijas valodas un kultūras pastāvēšanu.
Pieļaujot iespēju, ka nākotnē tiks rosināti kādi citi referendumi, Levits pieļauj, ka viens no risinājumiem varētu būt, - labojumi attiecīgajā likumā, kas nosaka: ir kāda institūcija, piemēram, Satversmes tiesa vai kāda cita, kas pārbauda, vai attiecīgais jautājums ir pieļaujams izlemšanai referendumā, vai nav.