Visi trīs koalīcijas spēki ir vienādās domās par to, ka sabiedrība jāizglīto par valsts konstitucionālajiem pamatiem, taču atšķiras partiju viedoklis par metodēm, kā tas darāms, un to, vai šādu kampaņu iespējams pagūt realizēt vēl pirms tautas nobalsošanas. Centrālā vēlēšanu komisija šodien spriedīs par papildinājumiem referenduma zīmēs, lai pēc iespējas precīzāk skaidrotu vēlētājiem katra balsojuma būtību.
18. februārī Latvijā notiks tautas nobalsošana, kurā vēlētāji lems par izmaiņām Satversmē, arī divvalodības ieceri. Ņemot vērā ažiotāžu, ko šī ierosme raisījusi sabiedrībā, un etnisko kopienu konfrontāciju, valdību veidojošie spēki apsver iespēju piešķirt budžeta līdzekļus sabiedrības izglītošanai par valsts konstitucionālajiem pamatiem. Vakar šo jautājumu skatīja arī koalīcijas padomes sēdē, visām partijām vienojoties, ka konceptuāli šāda informatīva kampaņa būtu nepieciešama. Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars Neatkarīgajai atzina, ka laika līdz referendumam ir tik maz, ka ne vēlāk kā šīs nedēļas laikā politiķiem būtu jārod kopīgs redzējums par vēlamajām aktivitātēm.
Tikmēr neoficiāli politiskajos kuluāros spriež, ka diez vai koalīcijas spēkiem izdosies rast kompromisu, jo gan Vienotībai, gan nacionālajam flangam ir līdzīgs viedoklis par kampaņas sākšanu vēl pirms referenduma, bet Zatlera Reformu partija ietur piesardzīgāku politiku.
Arī Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars sarunā ar Neatkarīgo atzina: gaidāmais referendums skar tik jutīgas tēmas, ka ir vērojama ļoti augsta politiķu līdzdarbība, sekmējot pēc iespējas precīzāku balsojuma lapu izveidi. Pie komisijas ir vērsušies gan Saeimas neatkarīgie deputāti, gan partija Brīvība. BBND, aicinot uzlabot iepriekš akceptēto referenduma jautājumu. Politiķi uzsver, ka anketā iekļautais formulējums Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu nesniedz pilnu priekšstatu par balsojuma ideju un daudzi balsotāji nesapratīšot, kādu atbildes variantu izvēlēties. Lai izvairītos no pārpratumiem, politiķi piedāvāja referenduma zīmēs iekļaut jautājumu pēc būtības, t.i., Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu. Tikmēr A. Cimdars uzsver, ka CVK jau ir akceptējusi visus trīs referenduma zīmes juridiskos laukus. Taču zīmē atrodas arī skaidrojošā sadaļa, kurā var iekļaut nepieciešamo papildinformāciju. Tādējādi šodien CVK lems, kāds teksts tiks iekļauts referenduma zīmes papildlaukā, lai atvieglotu vēlētājiem balsojuma varianta izvēli. Līdz ar to vēlēšanu zīmē zem jautājuma varētu parādīties skaidrojošā daļa, kurā izceltā tekstā tiks norādīts, ka ar balsojumu par balsotājs apliecina, ka valsts valodām Latvijas Republikā ir jābūt latviešu valodai un krievu valodai, bet ar balsojumu pret balsotājs piekrīt latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai. Tāpat papildlaukā norādīs skaidrojumu arī pārējiem Satversmē paredzētajiem grozījumiem, par ko būs jābalso.