Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien, 3.janvārī, izlems par tautas nobalsošanas datumu, kurā būs jālemj par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, aģentūrai BNS pavēstīja komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
CVK apstiprinās arī jautājuma formulējumu, kā arī tautas nobalsošanas materiālus.
Referendums notiks februārī, bet konkrēts datums vēl nav zināms.
Tāpat CVK vienosies par to, kādu atbildi sniegt Saeimas deputātiem, kuri pieprasījuši informāciju par tiem parlamentāriešiem, kuri, iespējams, piedalījušies parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai.
Bērziņa aģentūrai BNS sacīja, ka tiks uzklausīti komisijas locekļu viedokļi, vai CVK kompetencē ietilpst sniegt informāciju Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai par tiem 11.Saeimas deputātiem, kas piedalījušies parakstu vākšanā par valodu.
Līdz šim deputāts Nikolajs Kabanovs ("Saskaņas centrs") ir atklājis, ka parakstu vākšanā piedalījies, par ko ir sodīts ar rakstisku brīdinājumu. Parakstoties viņš pārkāpa deputāta svinīgo solījumu, kurā runāts par centieniem stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Vairāki aģentūras BNS iepriekš aptaujātie CVK locekļi izteicās, ka Saeimas komisijas lūgumam ir jāatsaka.
Elizabete Krivcova ("Saskaņas centrs") parakstu vākšanu pielīdzina vēlēšanām, kur darbojas balsošanas aizklātuma princips.
"Uzskatu, ka deputātu vārdi nav jāatklāj, jo šī ir tiešas demokrātijas procedūra, kas pielīdzināma vēlēšanām. Notikusi legāla tiešas demokrātijas forma, un pēc analoģijas būtu jāpiemēro noteikumi par balsošanas aizklātumu. Ja kāds vēlas savu nostāju publiskot, viņš to var darīt, kā to izdarīja Kabanovs," pamatoja Krivcova.
Viņa uzskata, ka Kabanovam pilnīgi pamatoti piemērots sods, bet "pret tiem, kuri tā nedara [neatklāj, vai parakstījušies], nav pamata demokrātijas principus pārkāpt".
Kārlis Kamradzis ("Vienotība") piekrīt viedoklim, ka šie dati nav izpaužami, jo "tad panāksim atklātas balsošanas".
"Es teiktu, ka šī ir tā reize, ka datiem nevajadzētu būt publiskiem. Ja kāds to vēlas teikt, lai viņš to saka. Vai mēs atgriežamies pie tā, ka mums jāizveido čeka?" jautāja Kamradzis.
Tomēr vienlaicīgi viņš sacīja, ka tas ir koks ar diviem galiem.
"Ir vēl viens aspekts. Nu uzzinās tauta savu varoņu vārdus, kas no tā mainīsies? Ko mēs iegūstam, izņemot ažiotāžu, sausais atlikums ir nekāds," uzskata CVK pārstāvis.
Savukārt Ritvars Eglājs (Nacionālā apvienība) ir pārliecināts, ka nav pamata šādu informāciju neatklāt.
"Parakstīšanās kā process nav gluži vēlēšanas. Ja aizejam parakstīties, mums pasē paliek spiedogs. Parakstīšanās spiedogs jau nozīmē, par ko esam parakstījušies," pamatoja Eglājs.
CVK strādā deviņu cilvēku sastāvā.
Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.
Iepriekš CVK vadītājs Arnis Cimdars aģentūrai BNS stāstīja, ka zīmju saskaitīšana tautas nobalsošanā būšot salīdzinoši vienkārša, un provizoriskais rezultāts būs zināms jau pēc pusnakts.
Referendums būs vienu dienu, kad iecirkņi būs atvērti no pulksten septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Tautas nobalsošanā netiek lietots vēlētāju reģistrs, tāpēc balsstiesīgie var iet uz jebkuru iecirkni, bet, ja nevar ierasties iecirknī, būs iespēja lūgt, lai balsošanu organizē viņu atrašanās vietā.