Daudziem vēlētājiem un daļai politiķu šķiet, ka referendumā par divvalodību jautājums tiks definēts pārāk sarežģīti. Lai gan Centrālā vēlēšanu komisija uzstāj, ka šobrīd izraudzītais formulējums ir juridiski viskorektākais, tā tomēr ir atvērta priekšlikumiem par jautājuma uzlabošanu, un galīgais lēmums tiks pieņemts līdz 11. janvārim.
Saeimas Neatkarīgo deputātu grupa vērsusies pie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) ar aicinājumu papildināt 18. februāra tautas nobalsošanas zīmi, precīzi definējot balsojuma būtību. Politiķi uzsver, ka šobrīd anketā iekļautais jautājums Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu nesniedz pilnīgu priekšstatu par balsojuma ideju un daudzi balsotāji elementāri nesapratīšot, kādu atbildes variantu izvēlēties. Lai izvairītos no pārpratumiem, Neatkarīgo deputātu grupa aicina vēlēšanu zīmēs iekļaut jautājumu pēc būtības, t.i., Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu.
CVK pārstāve Kristīne Bērziņa gan sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: izraudzītā forma esot politiski viskorektākā, jo piedāvātās izmaiņas Satversmē skar ne tikai valsts valodas statusu. Jāatgādina, ka minētais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, par krievu valodas lietošanu pašvaldību darbā u. c. «Pateikt vienā teikumā visu ierosināto grozījumu esenci nevar, tādēļ jautājumā ietverts likuma nosaukums. Šāda prakse bijusi vienmēr, kad referendumā tiek lemts par izmaiņām konkrētā tiesību aktā. Izņēmums bijuši vienīgi referendumi par Latvijas neatkarības atgūšanu un dalību Eiropas Savienībā, kad balsotājiem tika uzdots jautājums pēc būtības. Savukārt pirms divvalodības referenduma tas būs politiķu un Centrālās vēlēšanu komisijas pienākums skaidrot sabiedrībai piedāvāto izmaiņu jēgu. Turklāt dalība referendumā ir pilsoniskā atbildība, kurai jāsagatavojas vismaz tik daudz, kā izlasot likuma pantus, par kuriem vēlētājs grasās balsot. Vēlētāji šajā gadījumā uzņemsies likumdevēja lomu, un arī Saeimas deputāti pirms balsojumiem vienmēr iepazīstas ar piedāvātajiem likuma grozījumiem,» sacīja K. Bērziņa.
Taču CVK vadītājs Arnis Cimdars atzīst: kamēr nav sākta referenduma zīmju drukāšana, komisija joprojām ir atvērta jebkuru ierosinājumu izskatīšanai. CVK locekļiem tiks nodoti izvērtēšanai visi saņemtie priekšlikumi par referenduma jautājuma formulēšanu, un atkarībā no viņu viedokļiem tiks lemts par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Tiesa, lai referendums par jūtīgo valodas jautājumu neradītu vēl lielāku ažiotāžu, CVK sola, ka katrā vēlēšanu kabīnē atradīsies plakāts ar skaidrojumu, kādu ideju balsotājs atbalstīs, ja balsos par, un kādu – ja balsos pret. Tāpat vēlēšanu iecirkņos tikšot izvietoti plakāti ar citātiem no Satversmes – gan šobrīd spēkā esošajā redakcijā, gan piedāvātajā variantā. «Centrālā vēlēšanu komisija apsver iespēju arī izveidot īpašu reklāmas klipu, kurā skaidrosim referenduma ideju un katra balsojuma sekas,» sacīja K. Bērziņa.