Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (Zatera Reformu partija, ZRP) nav tiesību rosināt Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs, SC) atlaišanu pēc domes priekšsēdētāja paziņojuma, ka viņš piedalīsies referendumā un balsos par Satversmes grozījumiem par krievu valodas noteikšanu kā otru valsts valodu, ko aicinājuši vērtēt seši neatkarīgie deputāti, pastāstīja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inese Auniņa.
Ministrs arī uzskata, ka neatkarīgās deputātu grupas izplatītais paziņojums izvērtēt Ušakova atbilstību ieņemamajam amatam pēc viņa paziņojuma par rīcību referendumā ir lētas popularitātes meklēšana.
„Ja jurists un Saeimas deputāts Klāvs Olšteins ir lasījis likumu "Par pašvaldībām", viņam būtu jāsaprot, ka ministram šādu tiesību nav. Tāpēc deputātu grupas izplatītais paziņojums izskatās pēc populisma, lētas popularitātes meklēšanas vai paviršības darbā,” norādīja Sprūdžs.
Ministrs arī uzsvēra, ja tomēr gadījumā, ja Klāvs Olšteins ir atradis kādu likumīgu iespēju Ušakova darbības izvērtēšanai vai atstādināšanai, viņš ir gatavs to uzklausīt.
Ušakovs jau iepriekš izraisīja asu reakciju sabiedrībā, kad paziņojā, ka parakstījies par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, jo iepriekš viņa pārstāvētā apvienība "Saskaņas centrs" iepriekš apgalvoja, ka norobežojas no parakstu vākšanas. Arī toreiz izskanēja aicinājumi vērtēt mēra atbilstību amatam.
Jau vēstīts, ka neatkarīgo deputātu grupa nākusi klajā ar paziņojumu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nepieciešams vērtēt Ušakova atbilstību amatam saistībā ar viņa paziņojumu par dalību balsojumā par krievu valodu kā otru valsts valodu. Neatkarīgo deputātu grupa uzskata, ka Rīgas mēra paziņojums par vēlmi balsot pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, apdraudot vienu no Latvijas pamatvērtībām.
Tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, notiks sestdien, 18.februārī.
Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.
Referendums būs vienu dienu, kad iecirkņi būs atvērti no pulksten septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Tautas nobalsošanā netiek lietots vēlētāju reģistrs, tāpēc balsstiesīgie var iet uz jebkuru iecirkni, bet, ja nevar ierasties iecirknī, būs iespēja lūgt, lai balsošanu organizē viņu atrašanās vietā.