Pēc Nacionālās apvienības (NA) lēmuma vērsties Satversmes tiesā (ST), lai lūgtu gaidāmo referendumu par krievu valodu atzīt par antikonstitucionālu, ST pagaidām nevar pateikt, kā iespējamā lietas ierosināšana ietekmēs 18.februārī gaidāmo tautas nobalsošanu.
ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa aģentūrai BNS pastāstīja, ka vispirms pieteikumu izvērtēs ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Ja pieteikums būs virzāms tālāk, tas tiks nodots ST kolēģijai, kam mēneša laikā būs jāsniedz atzinums, vai ir ierosināma lieta.
ST kolēģijas atzinumā tiks minēta lietas ierosināšanas ietekme uz referenduma sarīkošanu. "Kolēģijas lēmumā būs arī norādīts, kas no tā izriet," paskaidroja Pauliņa.
Ja lieta tiks ierosināta, pēc likuma, tā jāizskata piecu mēnešu laikā.
Likumā neesot pateikts, ka līdz ar lietas ierosināšanu jāaptur arī referenduma sarīkošana, kā tas būtu gadījumā, ja ir nolasīts tiesas spriedums. "Tiesas spriedums, jā, bet lietas ierosināšana ir specifisks gadījums," atzina Pauliņa.
Jau vēstīts, ka NA ir paziņojusi, ka gatavo pieteikumu ST, lai referendumu par divvalodību atzītu par antikonstitucionālu.
NA pārstāvis un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš aģentūrai BNS sacīja, ka apvienība turpmākās dienas pētīs, ko tieši rakstīt iesniegumā Satversmes tiesā. "Pagaidām mēs esam izlēmuši lūgt referenduma procedūru atzīt par antikonstitucionālu. Patlaban tas ir politisks lēmums, tagad sākts darbs ar juristiem. Mēs izmantosim visus argumentus, lai panāktu, ka referendums tiek atzīts par antikonstitucionālu, kas ietver arī atcelšanu," pavēstīja Bērziņš.