Visbiežāk minētais motīvs, kāpēc pilsoņi piedalījās parakstu vākšanā par Satversmes grozījumu ierosināšanu par otru valsts valodu Latvijā, ir pārliecība, ka krievu valodai ir jābūt tādam pat statusam kā latviešu valodai, parādījusi pētījumu kompānijas "GfK" telefonaptauja, kas veikta pēc žurnāla "Ir" pasūtījuma.
Telefoniski šomēness aptaujāti 625 Latvijas pilsoņi. Respondenti tika lūgti novērtēt, kādā mērā astoņi argumenti par parakstīšanos atbilst viņu personīgajai motivācijai.
Visbiežāk minētais motīvs ir pārliecība, ka krievu valodai ir jābūt tādam pat statusam kā latviešu valodai, – šim skaidrojumam piekrituši 56% pilsoņu, kas parakstījušies par Satversmes grozījumiem. Taču aptaujāto domas atšķiras, vai šo mērķi iespējams sasniegt referendumā.
Populārs parakstīšanās motīvs bijusi arī protestēšana pret kopējo situāciju Latvijā – to apstiprinājuši 54%.
Nozīmīgs motīvs ir protests pret krievu kopienas politisko ignoranci un "Saskaņas centra" (SC) neiekļaušanu valdībā – to atbalstījuši 48% aptaujāto parakstītāju. 44% protestēja pret 20 gadu ilgo krievu kopienas diskrimināciju. 41% kā būtisku vērtē reklāmas kampaņas ietekmi, 40% parakstījušies sev tuvo nepilsoņu vārdā. 35% atzinuši, ka parakstījušies par Satversmes grozījumiem, jo nejūtas piederīgi šai valstij, bet 16% minējuši, ka parakstījušies vēl citu motīvu dēļ.
Vairākums parakstījušos – 77% – atzinuši, ka viņu lēmumu nekādi nav ietekmējis SC līdera Nila Ušakova atbalsts kampaņai, bet 21% apliecinājis, ka tas veicinājis parakstīšanos, savukārt 2% – kavējis.
Jau ziņots, ka, visticamāk, Latvijā pavasarī notiks referendums par Satversmes grozījumiem par otru valsts valodu Latvijā.