Latvijā tautas nobalsošanas notiek biežāk nekā citās valstīs, un tas nav labākais no modeļiem lēmumu pieņemšanai, jo šādas tiesības ir deleģētas parlamentam, kur jānotiek izsvērtām diskusijām vēlētāju interesēs, aģentūrai BNS viedokli pauda Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.
Viņš atzina, ka Latvijā tautas nobalsošanas notiek biežāk nekā citās valstīs, izņemot Šveici.
"Ja atskaitām Šveici, tad Latvijā referendumi notiek biežāk nekā citur. Mani kolēģi Eiropā un Eirāzijā par mani jau mēdz pajokot," sacīja Cimdars.
CVK vadītājs tautas nobalsošanas salīdzināja ar atpakaļgaitu, jo, viņaprāt, vērtīgākas būtu debates parlamentā.
"Ņemot vērā, ka visi vēlētāji nevar piedalīties visu jautājumu izlemšanā, tad ir loģiski, ka izvēlas modeli, ka to deleģē parlamentam. Referendums ir atpakaļgaita, tas nav labākais no modeļiem. Tas nozīmē, ka nav notikusi pietiekami laba saruna. Raits darbs vēlētāju interesēs parlamentā ir vērtīgāks un augļus nesošāks nekā ikmēneša referendumi," pastāstīja Cimdars.
"Ir jāmācās ne tikai izteikties, bet arī sadzirdēt, ko citi saka. Un tas neattiecas tikai uz politiķiem," norādīja ilggadējais CVK vadītājs.
Jau ziņots, ka februārī Latvijā gaidāma tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt valsts valodas statusu.
Saskaņā ar CVK mājaslapā pieejamo informāciju Latvijā ir sarīkotas septiņas tautas nobalsošanas par dažādiem jautājumiem.
2008.gada 23.augustā notika tautas nobalsošana par valsts pensijām, lai likumā noteiktu to minimālo apmēru. Referendumā grozījumi likumā netika atbalstīti.
2008.gada 2.augustā notika tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas netika pieņemti. Tie paredzēja 78.panta grozījumus, iekļaujot tajā nosacījumu, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
2007.gada 7.jūlijā Latvijā notika tautas nobalsošana par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem drošības iestāžu likumos. Balsošanas zīmju kopskaits par katru no likumiem nebija pietiekams, lai tautas nobalsošanu uzskatītu par notikušu.
Tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā notika 2003.gada 20.septembrī, un tā tika atbalstīta.
1999.gada 13.novembrī tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jālemj par Valsts prezidenta pēc vienas trešās daļas deputātu lūguma apturētā likuma atcelšanu par valsts pensijām. Vēlētāju aktivitāte šajā tautas nobalsošanā nebija pietiekama.
Pirmā tautas nobalsošana atjaunotajā Latvijas Republikā notika 1998.gada 3.oktobrī vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām. Šajā tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jāizlemj atcelt vai atstāt spēkā Saeimas 1998.gada 22.jūnijā pieņemtos grozījumus Pilsonības likumā. Vairākums balsotāju bija pret likuma atcelšanu, grozījumi Pilsonības likumā tautas nobalsošanā netika atcelti un stājās spēkā.
Bet 1991.gada 3.martā notika iedzīvotāju aptauja par Latvijas neatkarību. Šajā aptaujā varēja piedalīties visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, un aptaujas dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu "Vai jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?". Ar atbildi "jā" balsoja 1 227 562 jeb 73,68 procenti balsotāju, bet atbildi "nē" izvēlējās 411 374 jeb 24,69 procenti balsotāju.