Pēdējos mēnešos noritošā diskusija par krievu valodu kā otru valsts valodu samazinājusi naturalizācijas tempus, jo ir daļa cilvēku, kuri pašlaik nogaida un nesāk naturalizācijas procesu.
Tā novērojusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
PMLP pārstāvis Andrejs Rjabcevs aģentūrai BNS pastāstīja, ka pēdējos gadus naturalizācijas temps ir bijis vienmērīgs – bez īpašiem kāpumiem vai kritumiem.
"Tomēr redzams, ka pēdējos mēnešos publiskajā telpā noritošā diskusija par krievu valodu kā otru valsts valodu dara nepilsoņus atturīgus, jo ir daļa cilvēku, kas pašlaik nogaida un nesāk naturalizācijas procesu, cerot uz kaut kādiem naturalizācijas pārbaudījumu atvieglojumiem vai vispār gaidot, ka pilsonība pienāksies automātiski," norādīja PMLP pārstāvis.
Tas arī redzams pēc statistikas, jo, piemēram, novembrī, kad saasinājās diskusijas par krievu valodu kā otru valsts valodu, saņemto naturalizācijas pieteikumu skaits ir bijis par aptuveni 20 procentiem mazāks nekā gadu iepriekš, uzsvēra Rjabcevs.
Ja pērn gada laikā kopumā pieņemti 3182 naturalizācijas iesniegumi, tad šogad līdz novembrim PMLP pieņemti 2574 iesniegumi.
Latvijā pašlaik ir 319 267 nepilsoņi.
Lielākā interese par Latvijas pilsonības iegūšanu vēsturiski ir bijusi 1999.gadā, kad stājās spēkā izmaiņas Pilsonības likumā, atceļot tā saucamos naturalizācijas logus, kā arī 2004.gadā, kad pieaugums bija saistīts ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai un līdz ar to arī pavērtajām jaunajām iespējām – Latvijas pilsoņiem brīvi ceļot un strādāt citās ES valstīs.
Jau ziņots, ka, visticamāk, Latvijā pavasarī notiks referendums par Satversmes grozījumiem par otru valsts valodu Latvijā.