Pēdējo mēnešu laikā Valsts valodas centrā (VVC) pieaudzis sūdzību skaits par valsts valodas pārkāpumiem un kopumā šogad fiksēti jau 1010 pārkāpumi salīdzinājumā ar aptuveni 800 pērn gada laikā sastādītajiem protokoliem, otrdien vēsta laikraksts "Diena".
VVC Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis šajā tendencē saskata saistību ar parakstu vākšanu par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā.
"Es domāju, ka tas ir skaidrojams ar parakstu vākšanu referendumam. Cilvēki ir satraukušies, uztver visu saasināti," viņš norādījis. Turklāt mainījies arī sūdzību raksturs – pārkāpumi kļuvuši agresīvāki.
Kursītis arī norāda, ka latvieši nav vienīgie, kas sūdzas par valodas lietojumu: "Sūdzas arī daudz krieviski runājošo iedzīvotāju par angļu valodas lietošanu – uzrakstiem uz precēm, uzrakstiem publiskās vietās. Viņi jautā, kādēļ krieviski nedrīkst, bet angliski drīkst būt uzraksti." Saskaņā ar likumu privāti uzņēmumi drīkst izvietot uzrakstus jebkurā svešvalodā, bet noteikti klāt jābūt tulkojumam arī latviski ne mazākā izmērā.
Laikraksts veicis eksperimentu, lai noskaidrotu, vai, zvanot uz iestādēm un uzņēmumiem un runājot krieviski, zvanītājs tiek aicināts runāt latviešu valodā, kā arī vai iespējams saņemt atbildes latviski uzņēmumos, kur telefonu paceļ krievu valodā runājošs cilvēks.
Saskaņā ar likumu, ja zvanītājs runā, piemēram, krieviski, atbildēt krievu valodā ir atļauts, savukārt, ja zvana latviešu valodā, ir jāatbild latviski. Tas attiecas arī uz telefona sarunām. Administratīvais sods par Valodas likuma pārkāpumiem ir no 25 līdz 200 latiem.
Apzvanot vairāk nekā 30 privātuzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes un sarunājoties gan latviski, gan krieviski, laikraksts secina, ka valodas barjeras sadzīvē faktiski nepastāv. Turklāt zīmīgi, ka krievu valodai, par kuras kā valsts valodas statusu šobrīd sākta cīņa un notiks referendums, tiek izrādīta pat lielāka pretimnākšana nekā latviešu valodai. Proti, vairākās vietās, kur pirmā atbilde izskanēja latviski, pēc "Dienas" sāktās sarunas krieviski sarunbiedrs pārgāja uz sarunu krieviski. Otrādi tā notika vienīgi ar izņēmumiem, lai arī tas ir likuma pārkāpums.
Eksperimenta laikā, runājot krieviski, pilnīgi neviens no sazvanītajiem gan privātiem, gan valsts vai pašvaldību uzņēmumiem neaicināja zvanītāju runāt latviski, turklāt vairākās vietās zvanītājam pat centās atbildēt krieviski. Arī aptaujā iestāžu darbinieki noliedza, ka krievu valodā runājošam cilvēkam varētu būt kādas problēmas.
"Parasti jau krieviski vien zvana, latvieši zvana stipri retāk. Tomēr man tas nekādus kreņķus nesagādā, man nav problēmu atbildēt un parunāties ar to cilvēku krievu valodā," skaidroja darbiniece Gaiļezera slimnīcā, kas strādā pie informatīvā tālruņa. Tādu pašu atbildi sniedza arī Stradiņa slimnīcā: "Kādā valodā cilvēks zvana, tādā arī parasti atbildam."
Arī vienā no Latvijas novadiem – Aizputē, kur latviešu īpatsvars ir būtiski lielāks nekā cittautiešu, ar valodas lietojumu aizspriedumu neesot. Pašvaldības pārstāve gan norādīja, ka faktiski nesaņem zvanus krievu valodā. Tomēr, ja zvana krieviski, visticamāk, tas varētu būt kāds lietuviešu tirgotājs pirms gadatirgus, un viņa bez grūtībām spējot atbildēt arī krieviski: "Es esmu no tās paaudzes, kas māk krievu valodu. Nē, man nebūtu grūti atbildēt krievu cilvēkam krieviski."
Tajā pašā laikā tikai latviski runājošiem cilvēkiem gan varētu rasties atsevišķas problēmas, zvanot, piemēram, uz nelieliem privātuzņēmumiem, norāda laikraksts. Eksperimentā bija vairāki uzņēmumi, kuru pārstāvji nemaz necentās ar zvanītāju runāt latviski, īstenojot modeli – jautā latviski, atbild krieviski. Tiesa, lielākoties jautājumi tika saprasti, izņemot kādu datortehnikas tirdzniecības uzņēmumu, kura pārstāvis vairākkārt pārjautāja, ko zvanītājs īsti grib.
Lielākos uzņēmumos, lai arī atbildētāju vidū dažkārt bija jūtams krievu valodas akcents, atbildes tika sniegtas latviski. Aptaujājot pašvaldības, kurās ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars, laikrakstam noliedza, ka ar latviešu valodu būtu kādas problēmas. Daugavpils domes darbiniece atzina, ka lielākoties zvanus saņem no krieviski runājošajiem, tomēr arī, ja kāds zvana latviski, saruna grūtības nesagādājot, jo visi darbinieki labi pārvalda latviešu valodu.
"Domē bieži vēršas pavecāki iedzīvotāji ar sadzīviskas dabas jautājumiem. Mana dzimtā valoda ir krievu, un būtu muļķīgi, ja es tantiņai, kas ir piezvanījusi un runā krieviski, visu tagad stāstītu latviešu valodā. Es domāju, ka tas ir loģiski," norādīja domes darbiniece.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar provizoriskajiem datiem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki. CVK vēl apkopo oficiālos rezultātus, bet, visticamāk, par Satversmes grozījumiem būs jārīko referendums. Lai grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.