Ja arī pietiekami daudz cilvēku parakstīsies par valsts valodas statusu krievu valodai, lai iesniegtu attiecīgus grozījumus Satversmē parlamentā, referendumā nebūs pozitīvs iznākums un nepieciešamais iedzīvotāju skaits, visdrīzāk, nenobalsos par krievu valdas noteikšanu par otru valsts valodu, otrdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja valdošās partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa
Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – TB/LNNK šodien Saeimā prezentēja un iesniedza koalīcijas Sadarbības padomei likumprojektu par grozījumiem Satversmes 77. pantā, nosakot Latvijas valstiskuma pamatelementus, tostarp latviešu valodu, kā negrozāmus.
Šajās dienās interneta vidē nonācis muzikālais videoklips, kurā biedrības Dzimtā valoda līderi Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs iedziedājuši aicinājumu krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem cīnīties par savām tiesībām.
Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš kā pilsonis parakstījies par Satversmes grozījumu ierosināšanu par oficiālu divvalodību Latvijā, uzskata, ka augstāko amatpersonu gaidāmais paziņojums par šo situāciju ir vērtējams ļoti pozitīvi un tas ir rezultāts parakstu vākšanai.
Divās nedēļās, no 1. novembra līdz 14. novembrim, par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanu Latvijā parakstījušies 39 258 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā informācija.
No politisko partiju apvienības Saskaņas centrs ievēlētie pašvaldību deputāti, pašvaldību vadītāji un vadošās amatpersonas sākuši masveidā parakstīties par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanu.
Pirmajā nedēļā, kopš Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludinājusi parakstu vākšanu Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai, par to parakstījušies 11 482 pilsoņi.
Centrālā vēlēšanu komisija parakstu vākšanu par krievu valodas statusu finansēs no līdzekļiem, kas palikuši pāri no divām citām parakstu vākšanām un referenduma par 10.Saeimas atlaišanu, kas notika šogad.
Parakstīties par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai noteiktu krievu valodai valsts valodas statusu, plāno teju trešdaļa jeb 29% pilsoņu, liecina "TNS Latvia" veiktais pētījums.
Referendumā par 10. Saeimas atlaišanu bija pārāk maz jautājumu, tāpēc arī tik skopa tautas atbilde. Uz jautājumu, vai Saeima ir
jāatlaiž, protams, atbilde bija: «Jā!»
Kā jau prognozēts, ar pārliecinošu balsu vairākumu 10. Saeima ir atlaista, un jau šīs nedēļas beigās partijas varēs iesniegt sarakstus ārkārtas vēlēšanām. Referendums izmaksājis aptuveni pusotru miljonu latu, taču tie nav visi izdevumi – līdzekļus prasīs arī 11. Saeimas ievēlēšana, frakciju telpu pielāgošana jaunajam sasaukumam un virkne citu lietu. Eksperti ir bažīgi par referenduma efektivitāti, jo kardināli jaunu un tālredzīgu piedāvājumu valsts attīstībai pašlaik neviena partija nav piedāvājusi.
Tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu, kas norisinājās sestdien, ir trešais visvairāk apmeklētais referendums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti par 10.Saeimas atlaišanu liecina, ka 94,30 procenti jeb 650 518 vēlētāji nobalsojuši par parlamenta atlaišanu. Tas nozīmē, ka parlaments ir atlaists.
Beļģijā referendumā par 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 267 Latvijas iedzīvotāji, 231 no viņiem atbalstījis rosinājumu atlaist pašreizējo Saeimu, aģentūru BNS informēja Beļģijas vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs Uldis Mikuts.
Līdz plkst.20 referendumā par Saeimas atlaišanu piedalījušies 41,33 % jeb 616 739 no 1 491 735 vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.