Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš kā pilsonis parakstījies par Satversmes grozījumu ierosināšanu par oficiālu divvalodību Latvijā, uzskata, ka augstāko amatpersonu gaidāmais paziņojums par šo situāciju ir vērtējams ļoti pozitīvi un tas ir rezultāts parakstu vākšanai.
Ušakovs aģentūrai BNS sacīja, ka būs ļoti gandarīts, ja par to runās Saeimas priekšsēdētāja un valdības vadītājs.
"Es ļoti gribu, lai viss beigtos tā, ka spriedze, kas tagad rodas, tiktu samazināta līdz minimumam. Piemēram, kad bija valdības veidošanas process, politiķi izmantoja saukļus latvijiska valdība ir labāka nekā citas. Tas rada spriedzi. Tagad, kad amatpersonas ir gatavas runāt un iet pie krieviem, latviešiem, tas ir vienīgais pareizais ceļš," komentēja Ušakovs.
SC līderis atkārtoti uzsvēra, ka ir par vienu valsts valodu – latviešu valodu – un, viņaprāt, visi tāpat saprot, ka oficiāla divvalodība referendumā Latvijā netiks panākta.
"Man "Facebook" ir profils ar sirsniņu, uz kuras krieviski rakstīts – Latvija ir mana dzimtene. Esmu tik un tā par vienu valsts valodu, bet parakstoties gribu parādīt, ka daudzas lietas notiek nepareizi. Pieņemu, ka tā domā lielākā daļa, kas parakstījās. Un, ja to parādot, redzam, ka amatpersonas ir gatavas skaidrot, nevis pārmest, ļoti labi. Risinājums – kad tas viss beigsies – sākt runāt," norādīja Ušakovs.
Avīze "Diena" trešdien vēsta, ka tuvāko dienu laikā medijiem tikšot izplatīts valsts augstāko amatpersonu parakstīts Latvijas iedzīvotājiem – latviešiem un krieviem – adresēts paziņojums, šādi reaģējot uz pieaugošo politisko spriedzi, kas radusies parakstu vākšanas dēļ par krievu kā otru valsts valodu. Doma radusies Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai un valdības vadītājam Valdim Dombrovskim, tomēr abi politiķi aicinās zem paziņojuma parakstīties arī Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
Jau ziņots, ka pirmajās divās parakstu vākšanas nedēļās par Satversmes grozījumu ierosināšanu par otru valsts valodu bija parakstījušies gandrīz 40 tūkstoši pilsoņu. Lai grozījumi tiktu iesniegti Saeimā, par tiem jāparakstās 154 tūkstošiem. Ja deputāti to noraida vai pieņem grozītā veidā, tiek izsludināts referendums.
Ušakova lēmums piedalīties parakstu vākšanā, kam sekoja arī citi SC pārstāvji no dažādām pašvaldībām Latvijā, radījis plašu rezonansi un pretrunīgu vērtējumu, jo iepriekš SC norobežojās no šīs iniciatīvas. Atsevišķi politiskie spēki pat aicinājuši izvērtēt Ušakova atbilstību mēra amatam.