"Latviskajās" pašvaldībās strādājošiem parakstu vācējiem bezdarbība un tie lasa grāmatas un žurnālus, ada vai labo burtnīcas un veic citas aktivitātes, pirmdien vēsta laikraksts "Diena".
"Diena" apbraukāja dažādas parakstu vākšanas vietas Vidzemē, kurās teju četru nedēļu laikā nav ieradies neviens parakstītājs par Satversmes grozīšanu, lai noteiktu krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Šādu vietu Latvijā netrūkst, jo 56 novados pirmo triju nedēļu laikā nav parādījušies pat 20 parakstītāju.
Laikraksts norāda, ka parakstu vākšanas punktiem jāstrādā četras stundas dienā, arī sestdienās un svētdienās. Savāktais parakstu skaits pirmajās trīs nedēļās liecina, ka simtiem un tūkstošiem parakstītāju ir pilsētās un novados, kur dzīvo daudz krievu tautības cilvēku. Taču pašvaldībās, kurās pārliecinošs vairākums iedzīvotāju ir latvieši, parakstu vākšanas punkti dīkā stāvējuši gandrīz četras nedēļas. Dažos joprojām nav bijis neviena parakstītāja. Tas gan nenozīmējot, ka tur cilvēki strādā mazāk, katru dienu parakstu vācēji godīgi atsēžot četras stundas.
Lielākoties tā tas arī ir. Tikai vienā «tukšajā» parakstu vākšanas iecirknī, kas atrodas skolā, pēc "Dienas" ierašanās dežurante steigšus zvana parakstu pieņēmējai, tās pašas skolas skolotājai, kura tobrīd ir stundā. Pēc minūtes viņa ir klāt – līdzko saņēmusi zvanu, traukusies lejā. Komisijā visi esot skolotāji, un parasti kāds tiešām esot uz vietas, taču kā Mērfija likumā – "Diena" ieradusies tieši vienīgajā nevaļīgajā brīdī, kad visiem bijušas stundas. Parasti komisijā strādājošie skolotāji dežūras laiku pavada lasot, gatavojoties stundām, labojot burtnīcas. «Atsēžam tās stundas,» saka skolotāja.
Citās "Dienas" apmeklētajās «vientuļajās» parakstu vākšanas vietās tik tiešām sēž cilvēki. Katrs atradis kādu nodarbi, kā īsināt laiku. Pensionāri Viju Frīdvaldi Inešu pagasta pārvaldes parakstu vākšanas punktā sastopam skaisti izremontētā zālē adot zeķes. Viņa parakstu vākšanā nodarbināta visas septiņas dienas nedēļā, bet tā arī nav ieradies neviens parakstītājs. Toties drīz jau otrais zeķu pāris būs izadīts, viņa smej. Savukārt plašās Drustu tautas nama zāles stūrī sēž pašvaldības darbiniece Daina Kļaviņa, kurai blakus ir žurnālu kaudzīte. Tepat esot bibliotēka, tāpēc var paņemt lasāmvielu. Reizēm Kļaviņa ņemot līdzi darba lietas, piemēram, lasot jaunākos likumprojektus.
Jaunpiebalgas novada domē parakstu vākšanas punkts ierīkots sociālā dienesta vadītājas Līgas Ābelnieces kabinetā, jo pašvaldība, zinot iedzīvotāju etnisko sastāvu, sapratusi, ka tā darīt būtu efektīvāk – tad darbiniecei nav jāatsēž noteiktās stundas. Līdz šim iedzīvotāju aktivitāti tiešām izdevies prognozēt precīzi. Ieejot Ābelnieces kabinetā, sastopam apmeklētāju, kura uz galda nolikusi pasi, un jau paspējam nodomāt, ka esam trāpījuši pirmajai parakstītājai četru nedēļu laikā. Tā tomēr nav – sieviete atnākusi kārtot pavisam citus jautājumus.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēža vietnieks Raimonds Olehno stāsta, ka iepriekšējā parakstu vākšanā par latviešu valodu kā mācībvalodu visās valsts skolās ļoti maza iedzīvotāju aktivitāte bija pašvaldībās, kurās ir liels cittautiešu īpatsvars. Likumā noteikts, ka pašvaldībām jāveido vismaz viens parakstu vākšanas punkts uz 10 000 vēlētāju, valsts piešķir naudu parakstu vācēju atalgojumam, bet pārējais ir pašas vietvaras ziņā.
Parakstu vākšanas vietu saraksts gan liecina, ka pašvaldības bijušas krietni centīgākas, jo šie punkti atrodas teju visos pagastos, un ne vienmēr starp tiem ir lieli attālumi. Piemēram, starp Vecpiebalgu un Inešiem ir aptuveni pieci līdz seši kilometri, taču abos pagastos ir pa parakstu vākšanas vietai. Kopumā visā Vecpiebalgas novadā tādas ir piecas, bet trijās nedēļās parakstījies tikai viens cilvēks.
Lielākoties parakstu vākšanas punkti ierīkoti ierasto vēlēšanu iecirkņu vietā. Arī tā dēvētajās «latviskajās pašvaldībās» šo punktu skaits nav mazināts. Lai nebūtu pārmetumu par diskrimināciju, ka vienā jautājumā parakstīšanās punkti ir pieejamāki, bet citā nē, izriet no Kandavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēža Didža Zeibota skaidrojuma.
Nīcas novada vēlēšanu komisijas priekšsēde Andra Eglīte papildina, ka parakstītāju aktivitāti nevar prognozēt, sevišķi vietās, kas ir tuvu pilsētai, jo tur varot ierasties jebkurš. Maksimālas parakstīšanās vietu pieejamības nodrošināšana ir vienīgā iespēja, kā noskaidrot iedzīvotāju viedokli, saka Talsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdis Imants Adiņš.
Olehno stāsta, ka parakstu pieņēmēju stundas likme ir 1,65 lati – tātad 30 dienu laikā uz vienu iecirkni algām tērēti 198 lati (pirms nodokļiem), pat ja nav neviena parakstītāja. Adiņš norāda, ka nekāda lielā nauda tā nav, turklāt jādala uz visiem parakstu vācējiem, kas katrā iecirknī esot divi vai trīs.
«Demokrātija ir dārga lieta,» akcentē Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. «Ja uzskatām, ka cilvēks ir pirmajā vietā, ar šīm izmaksām jārēķinās. Jā, ir kāds punkts, kur nav parakstu, bet kam būs tiesības pateikt, ka tam nav jābūt,» viņš piebilst.
CVK priekšsēdis Arnis Cimdars norāda, ka tehnoloģiski nākotnē parakstīšanos organizēt elektroniski ir vieglāk atrisināt nekā elektronisku vēlēšanu jautājumu. Tomēr tas neesot CVK jautājums, bet gan politiska izšķiršanās. Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") uzskata, ka jādomā par elektroniskajiem risinājumiem, kuru priekšrocība esot arī tā, ka lemšanā varētu iesaistīt tos Latvijas pilsoņus, kuri ir ārzemēs. Taču tas pilnībā neaizstās līdzšinējo formu, jo «ne visi iedzīvotāji spēj vai vēlas izmantot e-pakalpojumus», premjera viedokli pauž preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Trešdien noslēdzass parakstu vākšana par biedrības "Dzimtā valoda" iniciatīvu ierosināt Satversmes grozījumus, nosakot krievu valodu par otru valodu.
Triju nedēļu laikā Satversmes grozījumus bija atbalstījuši 78 279 cilvēki. Šim skaitlim vēl jāpieskaita 12 533 vēlētāju paraksti, kas savākti pirmajā kārtā. Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs vismaz 154 379 vēlētāji. Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.