Referendums un salmu tukšums

Referendumā par 10. Saeimas atlaišanu bija pārāk maz jautājumu, tāpēc arī tik skopa tautas atbilde. Uz jautājumu, vai Saeima ir jāatlaiž, protams, atbilde bija: «Jā!»

Apmēram 95% no 100%, kas bija aizgājuši uz referendumu, teica, ka 10. Saeimai jāiet sēnēs. Apmēram 45% balsstiesīgo bija tie, kas, vasaras karstumam par spīti, savīkšījās, apāva kājas un tomēr aizgāja līdz balsošanas iecirknim, lai paustu savu attieksmi pret likumdevēju orgānu.

Orgāns ir amputēts. Bet, kas tālāk? Diemžēl ierobežotais manevra laukums liedz secināt, ar kādām domām un ar kādu patiesu motivāciju tauta gāja un pauda savu «jā» vai «nē». Tie, kas teica, ka jāatlaiž šī Saeima, varēja domāt to dažādi. Vieni, noticot pasaciņai par trim ļaunajiem oligarhiem, kas vainīgi pie visām nelaimēm, globālo ekonomikas krīzi ieskaitot, skrēja uz iecirkni jau astoņos, lai apliecinātu savu naivumu un alksmi piedalīties masā, ar kuru manipulē Sorosa struktūru profesionālie propagandisti.

Citi šo Saeimu atlaida tāpēc, ka tajā trešo daļu varas ir ieguvusi tukšu salmu kūlēju un salmu leļļu dedzinātāju partija. Viņi šo Saeimu atlaida tāpēc, ka tā ir izveidojusi mierīgā lācīša Valda Dombrovska valdību, kura ir mazspējusi pacelt nodokļus un samazināt algas, bet nav veikusi nekādu un nevienu strukturālu reformu. Viss, ko šī Vienotības valdība spēj, ir sulainiski iztapt starptautiskajai finanšu oligarhijai un snaikstīties pēc ļaužu pensijām, kuras apgriežot varētu iztapt vēl sekmīgāk.

No referenduma atsevišķajiem faktiem var secināt, ka ir vēl gana daudz rīdzinieku, kas dzīvo gluži labi: Saulkrastu iecirknī nobalsojuši gandrīz 150% vēlētāju. Tas nozīmē, ka ir pilsoņi, kas vēl var lepni atļauties ieliet automašīnas bākā benzīnu, lai aizbrauktu uz Balto kāpu, paostītu svaigo piejūras gaisu un pie viena nobalsotu par Saeimas atlaišanu.

Tikmēr Latgalē mazāk nekā 30 procenti ir gājuši pie urnām. Tas savukārt liek domāt, ka latgaliešiem rīdzinieku referendums ir bijis dziļi pie kājas: «Ejiet tak jūs ar saviem referendumiem, referendumumiem!» Latgaliešos tātad valda divu veidu noskaņojumi – vieni ir nolēmuši nodzerties līdz nāvei, citi kravā čemodānus, lai dotos uz kādu citu valsti – uz miglaino Albionu, piemēram.

Ventspilī pat vairāk nekā 10% ir balsojuši neparasti – pret valstī valdošo «meinstrīmu» jeb galveno straumi, vairākuma noskaņojumu, ka Saeima jāatlaiž. Tas acīmredzot tāpēc, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs pauda, ka balsos pret. Tas liecina, ka vienā pilsētā vēl mēdz būt spītīgi cilvēki, kas nepakļaujas smadzeņu masāžai.

Skumjā nots, ar kādu vajadzētu domāt par šo referendumu, ir tas, ka šo pasākumu ir noorganizējis Valdis Zatlers, redzot, ka viņš netiks ievēlēts otrreiz par Valsts prezidentu. Divi miljoni latu par referenduma papīriņu drukāšanu un balsu skaitīšanu, vēl trīs miljoni par ārkārtas vēlēšanām. Vēl jāpieskaita desmiti vai pat simti miljonu, ko ārkārtas vēlēšanas ir kaitējušas Latvijai kā zemei, kurai būtu jākonkurē ar kaimiņiem, jāpiesaista investīcijas, jādibina darījumi. Skaidrs bija, ka tauta Saeimu atlaidīs, skaidrs bija, ka Zatlers ne ar ko neriskē. Tautai vienubrīd pat šķita, ka ap Zatleru varētu izveidoties kāds jauns, skaists politisks spēks, kas valsti nākamībā vedīs sauļup.

Nekur Zatlers nevedīs, jo nupat jau ir tapis spilgti redzams, ar kādu salmu tukšumu operē Zatlers. Nav viņam nekādas programmas, ja neskaita 10 frāžainus teikumus, kas tā kā skaitās viņa jaunās partijas manifests. Nav viņam arī līdzgaitnieku, ja nekaita citu partiju mazvērtīgas atbiras un pārbēdzējžurkas – tādus kā Ražuks, Požarnovs, Olšteins.

Lai cik slikti tas šķistu tagad, 10. Saeimas atlaišana tomēr ir uz labu. Jau 17. septembrī notiks ārkārtas vēlēšanas, kurās tiks ievēlēta

11. Saeima. 11. Saeima strādās trīs gadus, ja ar to nekas neatgadīsies. Atšķirībā no diezgan mazjēdzīgā referenduma, kas notika sestdien, 17. septembrī izšķirsies ļoti daudz kas: vai latviešu tauta turpinās ticēt ļaužu muļķotājiem un gribēs būt par baltajām pelītēm ārzemju polittehnologu eksperimentos, lielummānijas apsēstā Zatlera un liekulīgās Vienotības ākstībās vai arī droši un skaidri pateiks: «Nē! Pietiek, mūs apčakarēt. Neesam vairs vakarējie. Mēs balsojam par partijām, kuru saknes ir Latvijā.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais