Pirmajā nedēļā, kopš Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludinājusi parakstu vākšanu Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai, par to parakstījušies 11 482 pilsoņi.
Parakstu vākšana sākās 1.novembrī un ilgs līdz mēneša beigām.
Lai grozījumi nonāku Saeimā, jāsavāc 154 379 vēlētāju paraksti. Ja Saeima tos noraidīs vai pieņems grozītā veidā, tiks izsludināts referendums.
Parakstu vākšana līdz šim notikusi bez incidentiem, tomēr atsevišķās parakstu vākšanas vietās iedzīvotāji vēlējušies parakstīties, uzrādot nepilsoņa pasi.
"Ir bijuši gadījumi, ka parakstu vācējiem ir jāpaskaidro, ka ar nepilsoņa pasi parakstīties nevar," aģentūrai BNS sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Viņš atturējās vērtēt, vai pirmajā nedēļā aktivitāte bijusi liela vai maza.
"Katra parakstu vākšana ir īpatna, ar savu izvirzīto problemātiku, līdz ar to tās nevar salīdzināt. Arī dinamiku nevar salīdzināt, jo šoreiz darbojas citi faktori, kas varētu ietekmēt tieši pirmo nedēļu, piemēram, starp pirmo un otro parakstu vākšanu bija ilgstoša pauze," norādīja Cimdars.
Dati par balsstiesīgo aktivitāti tiks apkopoti un publiskoti katru nedēļu līdz 30.novembrim.
Parakstu vākšana bija jārīko, jo iepriekš CVK vērsās biedrība "Dzimtā valoda", kas par Satversmes grozījumiem bija savākusi 12 tūkstošus parakstu. Tie tiks pieskaitīti šomēness savākto parakstu skaitam.
Parakstu vākšanai nodotie Satversmes grozījumi paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Piedalīties parakstu vākšanā drīkst balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri parakstīšanās brīdī ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks izdarīta atzīme par dalību parakstu vākšanā.