Latviešu valodas konstitucionālās aizsardzības līmenis ir augsts, jo krievu valodas noteikšanai par otru valsts valodu referendumā par to būtu jānobalso vismaz pusei balsstiesīgo pilsoņu, kas ir maz ticams scenārijs, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" sacīja konstitucionālo tiesību eksperts, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
"Manuprāt, šis līmenis ir pietiekami augsts, jo cilvēku aktivitāte gan vēlēšanās, gan referendumos mums ir ļoti zema. Pat tad, ja piedalītos visi balsstiesīgie pilsoņi, tie, kuri pēc tautības ir latvieši, domāju, vairums nekad nenobalsos par otras valsts valodas ieviešanu Satversmes līmenī. Tāpēc bažas par to, ka latviešu valoda varētu referenduma ceļā tikt papildināta ar otru valsts valodu, ir bez pamata," norādīja Endziņš.
Tomēr viņš atzina, ka ažiotāža ap parakstu vākšanu radījusi papildus starpetnisko spriedzi.
Komentējot Nacionālās apvienības ierosinājumu noteikt atsevišķus Satversmes pantus par negrozāmiem, lai izslēgtu iespēju nākotnē atkal pacelt jautājumu par krievu valodas nostiprināšanu Satversmē, Endziņš atzina, ka nav daudz tādu konstitūciju, kurās būtu paredzēts šāds regulējums. Viņš arī nezināja nevienu gadījumu, kad kāda no negrozāmajām normām būtu bijusi apdraudēta. Tā vietā varētu, piemēram, noteikt, ka par attiecīgo pantu grozīšanu jāparakstās nevis pusei, bet divām trešdaļām balsstiesīgo pilsoņu.
Jau vēstīts, ka dienu pirms parakstu vākšanas beigām par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, parakstījušies 130 678 cilvēki.
Tādējādi parakstu skaits strauji pietuvojies nepieciešamajam, lai grozījumiem būtu tālāka virzība, kas var novest pie referenduma sarīkošanas par šo jautājumu.
Savāktajiem 130 678 parakstiem jāpieskaita 12 533 paraksti, kas savākti pirmajā parakstu vākšanas kārtā. Tādējādi kopējais jau savākto parakstu skaits ir 143 211 un Satversmes grozījumu par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu iesniegšanai parlamentā nepieciešami vien 11 168 paraksti.
Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs vismaz 154 379 vēlētāji. Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.
Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Satversmes grozījumus izstrādājusi biedrība "Dzimtā valoda".