Tauta 10. Saeimai iedod sarkano kartīti

Kā jau prognozēts, ar pārliecinošu balsu vairākumu 10. Saeima ir atlaista, un jau šīs nedēļas beigās partijas varēs iesniegt sarakstus ārkārtas vēlēšanām. Referendums izmaksājis aptuveni pusotru miljonu latu, taču tie nav visi izdevumi – līdzekļus prasīs arī 11. Saeimas ievēlēšana, frakciju telpu pielāgošana jaunajam sasaukumam un virkne citu lietu. Eksperti ir bažīgi par referenduma efektivitāti, jo kardināli jaunu un tālredzīgu piedāvājumu valsts attīstībai pašlaik neviena partija nav piedāvājusi.

«Referenduma rīkošanai tika piešķirts nedaudz vairāk par

1,7 miljoniem latu, taču komisija vienmēr atstāj rezervi, un nauda nav obligāti jāiztērē pilnībā. Parasti pārpalikumu atdodam valstij, taču šoreiz lūgsim to izmantot Saeimas ārkārtas vēlēšanu sagatavošanā,» stāsta Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja aptuveni 94% vēlētāju, turklāt tas bija trešais apmeklētākais referendums Latvijas vēsturē. Referendumā piedalījās 71% vēlētāju, kuri amatos iecēla arī 10. Saeimu, kas liecina, ka šoreiz pilsoņi bijuši ļoti aktīvi. A. Cimdaram ir teorija, kas izskaidro augsto līdzdalības procentu. Pirmkārt, referendums vienmēr saistīts ar krīzi, un šajā gadījumā tā bijusi īpaši paaugstināta. Otrkārt, referendums bija saprotams ļoti plašam iedzīvotāju lokam; lai tajā piedalītos, nebija jāizstudē likumi vai cita specifiska un sarežģīta informācija. «Tāpēc šoreiz mums nebija agresīvu zvanu uz vēlēšanu iecirkņiem, kur iedzīvotāji sūdzētos, ka nezina par referendumu,» saka CVK vadītājs.

Nobalsošana par Saeimas atlaišanu bija visātrākā Latvijas vēsturē, jo jau otrās dienas rītā bija zināmi visi rezultāti. Referendumam tika izstrādāta jauna datu apkopošanas sistēma, kas A. Cimdara vērtējumā sevi attaisnojusi pilnībā. «Gribu izteikt cerību, ka iedzīvotāju iesaistīšanās nemazināsies arī turpmāk, jo pilsoņa pienākums nebeidzas ar vēlēšanu dienu. Jāaug diskusijai, un tad nebūs jautājumu, kas tie par cilvēkiem, kas ievēlēti parlamentā?» norāda A. Cimdars.

Bijušās Saeimas frakciju līderi nav pārsteigti par vēlēšanu iznākumu, taču atšķirīga ir to interpretācija. Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītāja biedrs Valērijs Agešins uzskata, ka Vienotībai vairs nav morālu tiesību kandidēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās, jo tā nav spējusi godprātīgi izmantot vēlētāju uzticēto mandātu. Proti, V. Agešina ieskatā, Saeimas atlaišanas rosinātāja eksprezidenta Valda Zatlera arguments bijis ne vien cīņa pret oligarhiem, bet tas, ka Vienotībai nebija plāna, kā mainīt situāciju. Turpretī Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja vietniece Ilze Viņķele apvainojumus noraida, uzsverot, ka V. Zatlera iniciatīvas pamatā bijusi Ainara Šlesera neizdošana kratīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Pretstatā kolēģu emocijām, Zaļo un zemnieku Savienības (ZZS) frakcijas flagmanis Augusts Brigmanis referenduma iznākumu vērtē pragmatiski un atzīst, ka pēc tautas izteiktā verdikta secinājumus vajadzētu izdarīt katram deputātam. «Tas ir signāls visai Saeimai kopā. Visiem jājūtas vainīgiem,» saka A. Brigmanis.

Pārsteigta par iznākumu nav arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba. «Būtiski, kāds būs piedāvājums, vai tas būs saturīgs un ar ilgtermiņa redzējumu. Tā sliktā lieta ir tāda, ka sistēma jau nav mainījusies, kā tiek pārvaldīta valsts un veidota valdība. Tādēļ vēlētājus var arī sagaidīt vilšanās,» saka I. Sudraba. Viņa neslēpj, ka saņēmusi vairākus piedāvājumus startēt vēlēšanās, taču neviena no partijām nav spējusi piedāvāt ilgtermiņa redzējumu.

Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka ir pāragri spriest par to, kurš 11. Saeimā iegūs visvairāk mandātu, tomēr norāda, ka nesen veiktā aptaujā SC ir ļoti stabilas izredzes.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka sīvākā cīņa būs starp Zatlera reformu partiju, Vienotību un Nacionālo apvienību. Stabilas ir arī ZZS izredzes, taču sliktākajā pozīcijā ir Vienotība, kas nav spējusi pildīt priekšvēlēšanu laikā dotos solījumus.

11. Saeimas vēlēšanas, visticamāk, notiks 17. septembrī, kandidātu sarakstus varēs sākt iesniegt jau no šīs piektdienas, 29. jūlija, un tos pieņems līdz 18. augustam.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.

Svarīgākais