CVK parakstu vākšanu par krievu valodas statusu finansēs no ietaupītās naudas

Centrālā vēlēšanu komisija parakstu vākšanu par krievu valodas statusu finansēs no līdzekļiem, kas palikuši pāri no divām citām parakstu vākšanām un referenduma par 10.Saeimas atlaišanu, kas notika šogad.

Valdība otrdien atbalstīja līdzekļu pārdali 426 630 latu apmērā. Papildu finansējums parakstu vākšanai nebūs nepieciešams.

Sākotnēji CVK prasīja piešķirt 435 tūkstošus latu, taču vēlāk summu laboja, jo ārvalstīs būs mazāks parakstu vākšanas vietu skaits, līdz ar to arī mazāka summa nepieciešama vēlēšanu komisiju un parakstu vācēju atalgojumam un sociālajām iemaksām. Savukārt saimnieciskos izdevumus 5800 latu apmērā vajadzēs nevis šogad, bet nākamgad, jo parakstu vākšana norit gada nogalē un pēc tās vēl ir jāveic finanšu audits un dokumenti jāarhivē.

Līdz ar to parakstu vākšanai tiks tērēti 426 630 latu, no šīs summas darbinieku atalgojumam nepieciešami 285 782 lati, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 68 848 lati, bet CVK un vēlēšanu komisiju saimnieciskajiem izdevumiem – 72 tūkstoši latu, tostarp 30 tūkstošu latu rezerve neparedzētiem gadījumiem.

CVK līdz nākamā gada 1.martam iesniegs pārskatu par visiem iepriekš piešķirtajiem papildu līdzekļiem.

Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Žaneta Jaunzeme-Grende – valdības sēdē uzsvēra, ka parakstu vākšana ir pretrunā ar Latvijas valstiskuma jēgu, tāpēc ministri neatbalsta līdzekļu novirzīšanu. Viņu viedoklis tiks pievienots valdības rīkojumam.

Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") sacīja, ka līdzekļu piešķiršana ir formāla, jo ir savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai šo jautājumu virzītu tālāk.

Parakstu vākšana par Satversmes grozījumu ierosināšanu, kas paredz krievu valodai noteikt valsts valodas statusu, sākusies otrdien, 1.novembrī, un ilgs līdz 30.novembrim.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais