Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš kā pilsonis parakstījies par Satversmes grozījumu ierosināšanu par oficiālu divvalodību Latvijā, uzskata, ka augstāko amatpersonu gaidāmais paziņojums par šo situāciju ir vērtējams ļoti pozitīvi un tas ir rezultāts parakstu vākšanai.
Divās nedēļās, no 1. novembra līdz 14. novembrim, par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanu Latvijā parakstījušies 39 258 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā informācija.
No politisko partiju apvienības Saskaņas centrs ievēlētie pašvaldību deputāti, pašvaldību vadītāji un vadošās amatpersonas sākuši masveidā parakstīties par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanu.
Pirmajā nedēļā, kopš Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludinājusi parakstu vākšanu Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai, par to parakstījušies 11 482 pilsoņi.
Centrālā vēlēšanu komisija parakstu vākšanu par krievu valodas statusu finansēs no līdzekļiem, kas palikuši pāri no divām citām parakstu vākšanām un referenduma par 10.Saeimas atlaišanu, kas notika šogad.
Parakstīties par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai noteiktu krievu valodai valsts valodas statusu, plāno teju trešdaļa jeb 29% pilsoņu, liecina "TNS Latvia" veiktais pētījums.
Referendumā par 10. Saeimas atlaišanu bija pārāk maz jautājumu, tāpēc arī tik skopa tautas atbilde. Uz jautājumu, vai Saeima ir
jāatlaiž, protams, atbilde bija: «Jā!»
Kā jau prognozēts, ar pārliecinošu balsu vairākumu 10. Saeima ir atlaista, un jau šīs nedēļas beigās partijas varēs iesniegt sarakstus ārkārtas vēlēšanām. Referendums izmaksājis aptuveni pusotru miljonu latu, taču tie nav visi izdevumi – līdzekļus prasīs arī 11. Saeimas ievēlēšana, frakciju telpu pielāgošana jaunajam sasaukumam un virkne citu lietu. Eksperti ir bažīgi par referenduma efektivitāti, jo kardināli jaunu un tālredzīgu piedāvājumu valsts attīstībai pašlaik neviena partija nav piedāvājusi.
Tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu, kas norisinājās sestdien, ir trešais visvairāk apmeklētais referendums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti par 10.Saeimas atlaišanu liecina, ka 94,30 procenti jeb 650 518 vēlētāji nobalsojuši par parlamenta atlaišanu. Tas nozīmē, ka parlaments ir atlaists.
Beļģijā referendumā par 10.Saeimas atlaišanu nobalsojuši 267 Latvijas iedzīvotāji, 231 no viņiem atbalstījis rosinājumu atlaist pašreizējo Saeimu, aģentūru BNS informēja Beļģijas vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs Uldis Mikuts.
Līdz plkst.20 referendumā par Saeimas atlaišanu piedalījušies 41,33 % jeb 616 739 no 1 491 735 vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Deviņu stundu laikā līdz plkst.16 referendumā par Saeimas atlaišanu piedalījušies 32,32% jeb 482 180 no 1 491 735 vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Saulkrastu novada domē iekārtotajā iecirknī sestdien pusdienas laikā vērojama liela balsotāju aktivitāte, un rinda stiepjas līdz pat ielai, aģentūrai BNS pastāstīja iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Dagnija Gurtiņa.
Līdz plkst. 12 referendumā par Saeimas atlaišanu piedalījušies 259454 jeb 18.53% no 1 491 735 vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Līdz plkst. 8 referendumā par Saeimas atlaišanu piedalījušies 1,37 % jeb 20 409 no 1 491 735 vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.