Parakstīties par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai noteiktu krievu valodai valsts valodas statusu, plāno teju trešdaļa jeb 29% pilsoņu, liecina "TNS Latvia" veiktais pētījums.
Tomēr vairākums jeb 61% Latvijas pilsoņu neplāno parakstīties par likumprojektu, bet 10% pilsoņu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Salīdzinoši biežāk šo ieceri neatbalsta gados vecāki cilvēki (40–55 gadus veci), vīrieši, Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie, latvieši, kā arī cilvēki, kuru valoda ģimenē ir latviešu valoda.
Savukārt parakstīties plāno gados jaunāki cilvēki (18–29 gadus veci), sievietes, Rīgā un Latgalē dzīvojošie, krievi un cittautieši, kā arī cilvēki, kuru valoda ģimenē ir krievu valoda.
Aptauju tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra "TNS Latvia" veica sadarbībā ar LNT raidījumu "900 sekundes", no 25. līdz 27.oktobrim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 779 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuriem ir Latvijas pilsonība.
Jau vēstīts, ka otrdien, 1.novembrī sākusies parakstu vākšana Satversmes grozījumu ierosināšanai par krievu valodas statusu. Parakstu vākšana ilgs mēnesi.
Grozījumi nonāks Saeimā, ja parakstu vākšanā tos atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.