Saeima ceturtdien plenārsēdē lems par "Saskaņas centra" (SC) frakcijas piedāvātajiem Valsts valodas likuma grozījumiem, kas paredz mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu atsevišķās pilsētās un novados valsts un pašvaldību institūcijās.
Tos iecerēts nodot skatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, liecina sēdes darba kārtība.
Sagatavotie grozījumi paredz mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām tajās Latvijas pilsētās un novados, kur ne mazāk kā 20% iedzīvotāju ir nacionālo mazākumtautību pārstāvji.
SC paskaidrojusi, ka līdz ar minētajiem grozījumiem katrai lingvistiskai grupai būtu tiesības konkrētajā pašvaldībā pieprasīt savai valodai mazākumtautības valodas statusu un līdz ar to iegūt tiesības komunicēt (kā fiziskām personām) ar valsts un pašvaldību iestādēm savā dzimtajā valodā. Vienlaicīgi tas nozīmētu, ka lietvedība notiek tikai valsts valodā, kas Latvijā ir viena – latviešu valoda.
Jautājums par valodu saasinājies, jo savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai notiktu referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Valdošās koalīcijas partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība aicina Latvijas iedzīvotājus aktīvi piedalīties nākamgad gaidāmajā referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu. To aicina arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcija.
ZRP apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas aicinājumu paplašināt mazākumtautību valodas lietojumu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām atsevišķās pašvaldībās nosaukusi par politisku šizofrēniju, paužot, ka partija kompromisu piedāvā brīdī, kad nav noformulējusi viedokli referenduma jautājumā.
Šo iniciatīvu neatbalsta arī pārējās koalīcijas partijas – "Vienotība" un Nacionālā apvienība, kā arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība.