Lai gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz iespēju politiskajām partijām veikt aģitāciju un sniegt informāciju sabiedriskajos medijos arī pirms tautas nobalsošanas, reāli šādu iespēju politiķiem nav.
Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas varētu veikt, ja būtu pieņemti attiecīgi valdības noteikumi, taču tādu nav.
Likumā ir sacīts, ka sabiedriskā pasūtījuma uzdevums ir "saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi nodrošināt politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām iespēju izteikt savu viedokli, kā arī iespēju veikt aģitāciju un sniegt informāciju pirms vēlēšanām un tautas nobalsošanas". Taču, tā kā nav izstrādāta kārtība, kādā aģitācija var notikt referenduma gadījumos, reāli šīs tiesības partijas nevar īstenot.
Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio apliecināja, ka tās negatavojas sniegt partijām bezmaksas raidlaiku sava viedokļa paušanai pirms gaidāmās tautas nobalsošanas par valodu.
Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes juriste Ina Poriete norādīja, ka sabiedriskajiem medijiem nav jāparedz laiks informatīviem pasākumiem partijām pirms gaidāmās tautas nobalsošanas par valodu, jo nav attiecīga normatīvā regulējuma.
Vēlēšanu laikā bezmaksas aģitāciju sabiedriskajā radio un televīzijā regulē likums "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām", taču par tautas nobalsošanu nekas nav teikts.
Jau ziņots, ka Latvijā ir gaidāms referendums par oficiālu divvalodību un "Vienotības" politiķi sākuši pētīt, vai kampaņu par šādu valstiski svarīgu jautājumu nevajadzētu rīkot arī par valsts budžeta naudu.
Savukārt biedrība "Dzimtā valoda" sola vākt parastus par Saeimas atlaišanu, ja tiks pieņemts lēmums par valsts naudu īstenot "krievu valodas referenduma antikampaņu". Šī biedrība izstrādāja Satversmes grozījumus par oficiālu divvalodību Latvijā.