Parakstu vākšana par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā apgrūtinās tālāku sabiedrības tuvināšanos, kas notikusi iepriekšējo 20 gadu laikā, bet liela efekta tai nebūs, trešdien publicētā intervijā laikrakstā "Druva" norādījis Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Viņš nedomā, ka situācija kļuvusi ievērojami sliktāka un tāpēc notiek parakstu vākšana. "Drīzāk te notiek atsevišķu politisku spēku mēģinājums sevi izcelt," sprieda prezidents.
"Daļēji Latvijas sabiedrība ir bijusi divos informācijas laukos visu laiku, bet Latvijas neatkarības 21 gada laikā ļoti loģiski notikusi tuvināšanās un izlīdzināšanās. Man ir tāda sajūta, vērojot latviešu un krievu sabiedrību Liepājā un Daugavpilī. Sevišķi Daugavpilī palika labs iespaids. Atsvešināšanos es nejūtu lielos un cilvēciskos kontaktos. To, ka atsevišķi spēki to cenšas piekopt, tas ir cits jautājums. Parakstu vākšana, protams, bremzēs tālāko sabiedrības tuvināšanos, bet liela efekta tai nebūs," sacīja Bērziņš.
Viņš uzskata, ka pēc iespējas ātrāk jāpanāk, lai Latvijas sabiedrība būtu vienota, un to veicinās ne tikai politiskie, bet arī ekonomiskie risinājumi.
Jau vēstīts, ka dienu pirms parakstu vākšanas beigām par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, parakstījušies 130 678 cilvēki.
Tādējādi parakstu skaits strauji pietuvojies nepieciešamajam, lai grozījumiem būtu tālāka virzība, kas var novest pie referenduma sarīkošanas par šo jautājumu.
Savāktajiem 130 678 parakstiem jāpieskaita 12 533 paraksti, kas savākti pirmajā parakstu vākšanas kārtā. Tādējādi kopējais jau savākto parakstu skaits ir 143 211 un Satversmes grozījumu par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu iesniegšanai parlamentā nepieciešami vien 11 168 paraksti.
Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs vismaz 154 379 vēlētāji. Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.
Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Satversmes grozījumus izstrādājusi biedrība "Dzimtā valoda".