Apvienībā "Saskaņas centrs" ietilpstošās Latvijas Sociālistiskās partijas vadītājs Alfrēds Rubiks neplāno piedalīties referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, jo uzskata, ka otra valsts valoda Latvijā nav vajadzīga.
"Esmu to jau skaidri un gaiši pateicis – uzskatu, ka otra valsts valoda Latvijā nav vajadzīga, tādēļ es kā Sociālistiskās partijas vadītājs nekādās aktivitātēs neiesaistos un uz referendumu neiešu," trešdien laikrakstā "Diena" publicētā intervijā saka Rubiks.
"Pats ieņemšu ļoti neitrālu pozīciju un aicināšu citus rīkoties tā, lai paliek tā, kā ir, lai paliek status quo," sacīja Rubiks.
Viņš arī uzskata, ka paraksti referenduma rīkošanai savākti kā protests pret valstī notiekošo, nevis tādēļ, būtu ļoti vajadzīga tā otra valsts valoda. "Iesākums šim visam ir jāmeklē nacionālajos spēkos pie Raivja Dzintara. Nevajadzēja sākt ar valodas uzspiešanu – tā tiešām tikai okupācijas režīmi citas valodas aizliedz," sacījis Rubiks.
"Protams, ka Latvijā 40% runā krieviski, protams, ka cilvēki, kuriem mātes valoda ir krievu, šī valoda ir vajadzīga, bet tā ir jāatstāj kā saziņas līdzeklis un ne vairāk. Jādara viss, lai spriedzi noņemtu, lai viss tiktu noklusināts, jo, ja spiedīs uz vienu vai otru pusi, tas tikai radīs pretreakciju. Vajag domāt ar prātu, nevis ar emocijām. Žēl, ka no mūsu leksikona ir pazudis tāds jēdziens kā «tautu draudzība». Tagad tas ir palaists vējā un tautības salaistas ragos," intervijā sacīja Rubiks.
Jau vēstīts, ka parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai, nosakot krievu valodu par otru Latvijas valsts valodu, kopumā piedalījušies 187 378 vēlētāji jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.
Saeima par likumprojektu varētu balsot jau rudens sesijas pēdējā plenārsēdē 22.decembrī, iepriekš aģentūrai BNS pieļāva Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa ("Vienotība").
Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko referendums. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.