Referendumu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai nav iespējams atcelt, tomēr jau pirms parakstu vākšanas ierosināšanas būtu vajadzējis vērtēt, vai par šo jautājumu vispār drīkst balsot, otrdien publicētā intervijā "Latvijas Avīzē" paudis premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
"Ja jautājums ir laists uz balsu vākšanu, tas nozīmē, ka jautājums kvalificēts kā tāds, par kuru drīkstēja balsot. Iepriekš, tad varēja vērtēt, cik lielā mērā tas atbilst, lai rosinātu vākt parakstus. Tajā stadijā vajadzēja vērtēt," sacīja premjers.
Uz jautājumu, vai tas būtu bijis jādara Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) vai valdošajai koalīcijai, Dombrovskis atbildēja: "Nu tas ir jautājums. Šajā gadījumā lēmumu pieņēma CVK – likt šo un pielaist balsošanai."
Viņš atgādināja, ka koalīcijas pozīcija bijusi skaidra – tā šo parakstu vākšanu neatbalsta, tomēr uz norādi, ka koalīcija nav ieteikusi CVK apdomāties par juridiskām niansēm, bet vien novērtējusi to kā demokrātisku procesu, Dombrovskis atzina, ka tas jau bijis brīdī, kad parakstu vākšana notikusi.
Uz jautājumu, ko valdība darīs pēc referenduma, premjers atbildēja, ka šī prasība būs jānoliek malā. "Pēc tam šo prasību pēc otras valsts valodas varētu nolikt prom. Tāpēc būtiska ir pilsoņu līdzdalība un vairākuma viedoklis, vai mums vajag vai nevajag otru valsts valodu," teica Dombrovskis.
Viņš uzskata, ka referendumā noteikti jāpiedalās, citādi tiks dots nepareizs politiskais signāls. "Tas ir ceļš, ja vēlaties, uz kvoruma noraušanu. Tas gan ir tāpat skaidrs, ka šoreiz kvoruma nebūs, taču ir runa, ka tiks dots nepareizs politiskais signāls, ar kuru vēl ilgi varēs manipulēt," minēja Ministru prezidents.
Jau vēstīts, ka arī Valsts prezidents, nododot Saeimai likumprojektu par divvalodību, vēstulē norādīja, ka konstitucionāli ir vērtējams, vai šādu likumprojektu izskatīšana būtu pieļaujama.
Ziņots arī, ka ir savākts nepieciešamais parakstu skaits Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, un nākamā gada sākumā par to notiks referendums.
Tautas nobalsošana šajā jautājumā jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā – iespējams, tas varētu notikt 18.februārī.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.