Saeima likumprojektu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 tūkstoši Latvijas pilsoņu, skatīs ārkārtas sēdē ceturtdien, kas būs pēdējā sēde rudens sesijā.
Saeimas prezidijs otrdien nolēma, ka šo jautājumu skatīs ārkārtas sēdē, kas sāksies plkst.9, un pēc tam sekos plenārsēde ar plānotajiem darba kārtības jautājumiem.
Likumprojektu paredzēts nodot skatīšanai Saeimas komisijās, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju.
Jau vēstīts, ka parakstu vākšanā par krievu valodu abās parakstu vākšanas kārtās kopumā piedalījušies 187 378 vēlētāji jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.
Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko referendums. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien, iesniedzot šo likumprojektu Saeimā, norādījis, ka šie grozījumi Satversmē ir pretrunā ar tās kodolu.
Prezidents vēstulē minējis, ka konstitucionāli ir vērtējams, vai šādu likumprojektu izskatīšana būtu pieļaujama, aģentūru BNS informēja prezidenta Preses dienestā.
"Krievu valodas noteikšana par otru valsts valodu ir atteikšanās no Latvijas kā nacionālas valsts un nonākšana pretrunā ar Satversmes kodolu, Latvijas dibināšanas un neatkarības atjaunošanas pamatā liktajām idejām," prezidents uzsvēris vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.
Bērziņš arī lūdzis Konstitucionālo tiesību komisiju sniegt atzinumu par Latvijas valsts pamatu aizsardzības jautājumiem un vienlaikus apliecinājis savu gatavību aktīvi iesaistīties sabiedrības saliedēšanā, ko šis likumprojekts noteikti neveicina, pavēstīja Preses dienestā.