Latvijas Pensionāru federācija (LPF) 16.martā rīkos pārskata kongresu, kurā paredzēts pārvēlēt LPF vadību un diskutēt par pensiju politiku un veselības aprūpi, aģentūrai BNS pastāstīja LPF vadītāja Aina Verze.
Visticamāk, tālā nākotnē arī Latvijai vajadzēs diskutēt par vēl augstāku pensionēšanās vecumu, tomēr pašlaik šis jautājums nav darbakārtībā. Tikko valdība ir pieņēmusi lēmumu paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, un šī reforma, kas sāksies 2016. gadā, noslēgsies tikai pēc desmit gadiem.
Senioriem visā Latvijā ir labas, radošas idejas, kuru īstenošanai ne vienmēr pieticis resursu, – kultūras pasākumi, veselības veicināšana, diskusiju klubiņi, lekcijas, datorapmācība, dejoša, nūjošana, dziedāšana un daudzas citas.
Atšķirībā no plašajiem protestiem Francijā pēc tam, kad valdība paziņoja par apņemšanos turpmākajos astoņos gados palielināt pensionēšanās vecumu līdz 62 gadiem, Latvijā būtisku iebilžu pret šo ideju nav.
Divu sociālo grupu pretnostatīšana ir cilvēku tracināšana un bezatbildība, Neatkarīgajai atzīst Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze. Sarunā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru vakar viņa norādījusi, ka valdībai jāveic nopietna valsts funkciju analīze, nevis jāsamazina atbalsts ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, kā arī jārūpējas, lai veselības aprūpes sistēma neciestu no līdzekļu samazinājuma.
Valdībai būtu jāveic nopietna valsts funkciju analīze un jānovērš to dublēšanās, nevis jāsamazina atbalsts bērniem un pensionāriem, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aina Verze.
Latvijas un Krievijas sociālā līguma izpilde valstij šogad no sociālā budžeta izmaksās nepilnus desmit miljonus latu. No šīs nedēļas Latvijas iedzīvotāji, kuri līdz valsts neatkarības atgūšanai strādājuši Krievijas teritorijā, var veikt pensijas pārrēķinu, jo tagad tiks ņemts vērā tā laika stāžs. Visvairāk no šā līguma iegūs Latvijas nepilsoņi – šo pensionāru skaits Latvijā lēšams ap 17 000 cilvēku.
Divas sabiedrības grupas – bērnus un vecus cilvēkus – nav pieļaujams pretnostatīt, uzdodot jautājumu, kuram budžeta konsolidācijas mērķu vārdā atņemt atbalstu, sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze.
Pavisam klusām valdība uzsākusi veikt izmaiņas sociālajā jomā – neraugoties uz sociālo partneru iepriekšējiem iebildumiem, ar valdības lēmumu tiks pārtraukta pensiju piešķiršana pēc atvieglotiem noteikumiem par darbu smagos un kaitīgos apstākļos.
Valdība atbalstījusi Labklājības ministrijas izstrādāto koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, un tas nozīmē, ka konceptuāli valdība vienojusies paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem.
Pensionāru bezmaksas braukšana Rīgas sabiedriskajā transportā veicina ēnu ekonomiku - tādu viedokli šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Ruselis.
Kad cilvēks nāk pēc palīdzības, viņš nereti jūtas kā palīdzības lūdzējs un ne vienmēr ir gatavs atklāt savas problēmas, bet, uzaicinot cilvēku uz kopīgu kafijas tasi, sarunas par būtisko raisās daudz vieglāk, sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Sarkanā Krusta vadītājs Valdis Nagobads.
Ja valdība nolems tomēr samazināt neapliekamo minimumu pensijām no 165 latiem līdz 80 latiem, pensionāri vērsīsies Satversmes tiesā, jo ar šādu rīcību tikšot pārkāpti vismaz divi Satversmes panti, aģentūru LETA informēja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze.
Laikā, kad vēl divas nedēļas valdošajām partijām ir jāsniedz optimistiskas ziņas un valdošo partiju politiķi runā par piesardzīgu atlabšanas sākumu, daudzus vienkārši šokēja ziņa, ka 2010. gada otrajā ceturksnī Latvijā bija lielākais nodarbinātības samazinājums Eiropas Savienībā.
11.septembrī, pulksten 11, (reģistrācija no pulksten 10) Latviešu Biedrības namā Rīgā notiks Vislatvijas pensionāru forums "Par pensionāru interešu aizstāvību un pret valdības patvaļu pārdalot pensiju budžetu".
Asākas kļūst diskusijas par pensijām un sociālo budžetu, tuvojoties Saeimas vēlēšanām. Partiju pārstāvji viens otram pārmet neizlēmību, populismu un patiesās informācijas slēpšanu par iespējamiem un gaidāmiem samazinājumiem sociālajā budžetā.